Laikraksts: Jūrmala no nerezidentu naudas tiešu labumu negūst

Tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais ieguvums, investē tikai retais, norāda laikraksts, atgādinot, ka terminētas uzturēšanās atļaujas, ieguldot naudu nekustamajā īpašumā, uzņēmumu kapitālā vai banku subordinētajā kapitālā, ļauj saņemt pērn izdarītie grozījumi Imigrācijas likumā.

"Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli," laikrakstam saka Dzenītis. Viņš laikrakstam skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem - ieguldījuma nekustamajā īpašumā, bankās un kapitālsabiedrībās - visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.

Ivars Zariņš (SC ekonomikas ministra kandidāts) uzskata, ka likums ir pārskatāms, lai veicinātu atbalstu uzņēmējdarbībai, kas nepārprotami dotu lielāku labumu tautsaimniecībai. "Jau sākotnēji bija tādas diskusijas, bet svarīgi šo labo ideju izmantot pareizi. Jāveicina investīcijas tieši ražošanas līdzekļos, jo, ieguldot tās pamatkapitālā, nekāda ieguvuma ne valstij, ne tautsaimniecībai nebūs - tā tikai radīsies firmas, kas tirgos uzturēšanās atļaujas," laikrakstam saka Zariņš. Pārliecību, ka lielāks uzsvars jāliek uz ilgtermiņa investīciju veicināšanu, nevis īslaicīga labuma iegūšanu, laikraksta pauž arī Artis Pabriks (V). Viņaprāt, likumu nepieciešams pārskatīt, izvērtējot arī lauksaimniecības zemju iegādes iemeslus un neatbalstot spekulāciju ar tām, norāda "Diena".

Pretēji domā Andris Bērziņš (LPP/LC), kurš laikrakstam saka, ka likums ir strādājis tikai gadu, tautsaimniecībā ienesot vairāk nekā 100 miljonu latu, un vismaz gadu vēl nebūtu maināms. "Pēc gada varbūt varētu analizēt grozījumu nepieciešamību, bet, darot to tagad, varam zaudēt investīcijas," laikrakstam saka Bērziņš.

"Diena" uzsver, ka pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūt. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūt finansiālu guvumu arī no NĪN. Laikraksts vēsta, ka gada laikā Jūrmalas rezidentu vidū ir dubultojies NĪN parādnieku skaits, bet kadastrālā vērtība pēc jauno projektu cenu pieauguma tiks aprēķināta nākamgad, tas savukārt nodokli ietekmēs tikai 2013. gadā. "Arī uz šo pieaugumu skatāmies divējādi - no vienas puses, būs pieaugums NĪN iekasēšanā no jauno projektu īpašniekiem, taču nodokļa likmes celsies arī rezidentiem, kas jau tagad nespēj nomaksāt nodokli un Jūrmalu pamet. Ieguvums pašvaldībai no NĪN ir mazs, jo esam donorpašvaldība, kas lielāko daļu naudas novirza izlīdzināšanas fondam," laikrakstam stāsta Dzenītis. Jūrmala lielai iedzīvotāju daļai piešķir atlaides, tāpēc pašvaldības ienākumi no NĪN ir tikai pāris miljonu latu.

Kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests (VZD), izvērtējot visus zemesgrāmatā reģistrētos darījumus un novērtējot katru individuālo objektu, ņemot vērā īpašuma izmantošanu, atrašanās vietu, objektu raksturojošos datus, kā platību un nolietojumu, un darījuma apstākļus, nodalot brīva tirgus darījumus no darījumiem ar saistībām. Vērtīgākie īpašumi atrodas Rīgā un tās apkārtnē, Jūrmalā un Liepājā. VZD pārstāve Sarmīte Barvika uzskata, ka investori kadastrālo vērtību un līdz ar to NĪN kopumā necels, jo ārvalstniekiem jau tagad ir interese par īpašumiem Jūrmalas vērtīgākajās teritorijās, kuru kadastrālā vērtība, piemēram, pirmajā līnijā gar jūru, jau krietni pārsniedz 100 000 latu, vēsta laikraksts.

"Aktivitātes pieaugums ir jūtams, īpaši ekskluzīvu īpašumu tirgū, kas ir mūsu specifika," laikrakstam stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja "Interhaus" pārstāve Kristīna Volka. Viņa skaidro, ka lielākais tiešais ieguvums no viena dzīvokļa pārdošanas valstij ir valsts nodeva 2% apmērā no īpašuma vērtības. Viņa laikrakstam skaidro, ka "Interhaus" projektā "Dzintaru rezidence", kas atrodas Jūrmalā aptuveni 200 metru no jūras, aptuveni 225 000 latu vērtam 90 m2 lielam dzīvoklim kadastrālā vērtība noteikta 30 000 latu, bet NĪN ik gadu ir 0,2% (aptuveni 60 latu).

"Galvenie tiešie Jūrmalas ieguvumi ir graustu savešana kārtībā, tiek būvēti arī jauni projekti, kas veicina inženierkomunikāciju sakārtošanu," laikrakstam saka Dzenītis. Pastarpinātu labumu pašvaldība izjūt no ienākuma nodokļiem, kurus maksā būvobjektos nodarbinātie. "Nezinu, kā ir ar investīcijām bankās, jo šos maksājumus teorētiski var apiet - ieliekot bankā 200 000 subordinētajā kapitālā, bet pēc tam pret šo pašu ķīlu var atkal saņemt kredītu," laikrakstam saka Dzenītis.