Ja mazās televīzijas piedāvājumam piekritīs, tās no nākamā gada iegūs kopumā aptuveni stundu garu raidlaiku sabiedriskajā televīzijā, vēsta laikraksts.
LTV vadītājs Edgars Kots komentāros par LTV izteikto raidlaika piedāvājumu ir skops, taču laikraksts atsaucas uz citu sarunās iesaistīto teikto, ka LTV piedāvājusi vietējām un reģionālajām televīzijām 13 minūšu raidlaiku LTV1 kanālā pulksten 7.30 no rīta. Tas nozīmē, ka mazās televīzijas uz brīdi "ielauztos" raidījuma "Labrīt, Latvija!" raidlaikā, kā arī vēl 13 minūtes plkst. 23 vakarā nakts ziņu laikā.
Televīzijām piedāvāts raidlaiks arī LTV7 kanālā, taču tas, pēc Latvijas Reģionālo televīziju asociācijas vadītāja Jāņa Galviņa laikrakstam teiktā, būšot "plūstošs". Proti, LTV7 kanālā rāda dažādas sporta pārraides, tāpēc to laikiem arī nākšoties pieskaņoties, un potenciālais mazo televīziju raidlaiks esot pēc plkst. 20 vakarā vai arī pēc plkst. 22.
SIA "Valmieras TV" valdes priekšsēdis Ingemārs Vekteris laikrakstam gan stāsta, ka LTV arī izteikusies – ja kādā dienā vienlaikus iekritīs gan hokejs, gan sporta spēļu atkārtojums, tad mazās televīzijas šo raidlaiku var nesaņemt vispār, un tas nozīmē "slīdēšanu pa ēteru", kas apgrūtinās mazo televīziju darbu un iespējas pārdot reklāmas laiku. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēža vietniece Dace Buceniece vēl papildina, ka LTV esot piedāvājusi raidlaiku arī mazo televīziju veidoto ziņu atkārtojumiem.
Vietējo un reģionālo televīziju satura raidīšana LTV gan nenozīmējot, ka visi Latvijas iedzīvotāji redzēs vienu un to pašu reģionālo televīziju saturu. Daugavpils iedzīvotājiem nebūs jāskatās ziņas par Liepāju un otrādi, jo, kā apstiprina Kots, apraide sadalīta astoņās zonās: katrā reģionā skatītāji varēs redzēt attiecīgā reģiona televīziju veidotās ziņas. Problēmas esot ar galvaspilsētu, kur gan savas televīzijas nav. Kas ar to notiks, pagaidām Kots laikrakstam neņēmās komentēt.
Galviņa ieskatā LTV piedāvājums ir "labāks nekā nekas", arī citas televīzijas esot gatavas pieņemt piedāvājumu tāpēc, ka tām nav daudz alternatīvu. Savukārt Vekteris laikrakstam norāda, ka viņu kā uzņēmuma vadītāju, kurš vēlas pelnīt naudu, pārdodot reklāmas laiku, piedāvājums neapmierina, jo LTV piedāvātajos raidlaikos ir sliktāki reitingi nekā Vidzemes televīzijai tās pašreizējā kanālā. Viņš spriež, ka arī reģionālajām televīzijām piedāvātie reklāmas laiki kopumā nav pievilcīgi. Savukārt, ja ieņēmumi no reklāmas nebūs pietiekami, televīzijai sāks trūkt resursu kvalitatīva satura veidošanai.
Turklāt gluži pa velti LTV mazajām televīzijām savos kanālos, visticamāk, raidīt neļaušot. Galviņš stāsta, ka runa ir par ētera nomas maksu, kas gan būšot visnotaļ simboliska – aptuvenais aprēķins esot 300 latu mēnesī par katru no astoņām apraides zonām. Buceniece klāsta, ka šī summa aprēķināta, ņemot vērā vienas apraides minūtes izmaksas LTV. Gan Vekteris, gan Galviņš norāda – nav taisnīgi, ka mazajām televīzijām jāpiedāvā LTV savs saturs un par to vēl jāmaksā.
Galviņš laikrakstu arī informē, ka televīzijas ir gatavas atbildīgo Saeimas komisiju lūgt virzīt jautājumu par sabiedriskā pasūtījuma naudas pārdali par labu mazajām televīzijām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
