Doma baznīca.
Foto: LETA

Vairāk nekā divdesmit luterāņu mācītāju šogad ir atteikušies saņemt atalgojumu no baznīcas uzturētā fonda, meklējot citas peļņas iespējas, bet vairāki citi mācītāji šādu soli vēl taisās spert, noskaidrojis laikraksts „Neatkarīgā”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

 „Saprotot, ka Garīdznieku atalgojuma fonds vismaz tuvākajā laikā varēs nodrošināt zemāku atalgojumu nekā plānots, atsevišķi mācītāji ir meklējuši un arī atraduši citus veidus, kā nodrošināt sev iztiku, turpinot kalpošanu draudzēs mācītāja amatā. Citi ir atsākuši paralēli strādāt arī citur, tā nopelnot vairāk; dažas draudzes ir pieņēmušas lēmumu pašas uzturēt savu mācītāju bez centralizētas atalgojuma sistēmas starpniecības," „Neatkarīgajai" skaidrojis Latvijas Evanģēliski luteriskās baznīcas (LEBL) sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Ivars Kupcis.

Kāds anonīms lauku mācītājs laikrakstam atzinies, ka mācītāji, kuri nav noslēguši līgumu ar LEBL par centralizēto atalgojumu, atrodas drošākā pozīcijā, jo draudze samet naudu viņu uzturēšanai. Viņš arī pats meklējis citas piepelnīšanās iespējas un netic, ka LEBL visiem mācītājiem spēj nodrošināt atalgojumu vismaz divu minimālo algu lielumā. Šādu summu kā LEBL garantētu atalgojumu nosaucis baznīcas virsvaldes sekretārs Guntars Dimants.

LEBL pārdevusi ēku Doma laukumā 1, kā arī veikusi vairākus mazākus darījumus, taču no īpašumu pārdošanas iegūto līdzekļu lielāko daļu baznīca izmantojusi budžeta sabalansēšanai ilgtermiņā, mācītāju algai tos izmanto daļēji.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form