Voldemārs Rains uzsver: "Ar melniem darbiem nodarbojas nirēji – amatieri, ne profesionāli ūdenslīdēji. Ir cilvēki, kas meklē tikai pārdošanai." Pēc Raina vārdiem, atklājot jaunu zemūdens objektu, ļoti piesardzīgi jāizvēlas, kam par to uzticēt informāciju, jo pieredze liecina, ka tā ātri nonāk pie nirējiem – nelegālajiem mantračiem. Piemēram, atsevišķu personu rīcībā jau esot nonācis kā kompass, tā citas relikvijas no 'Virsaiša".
Latvijas teritoriālajos ūdeņos ir apzināts ap 400 kuģu vraku, bet kopējais pie Latvijas krastiem nogrimušo kuģu skaits mērāms tūkstošos. Lai arī formāli vraki, kas guļ Latvijas teritoriālajos ūdeņos, pieder Latvijas valstij, faktiski tos no izlaupīšanas nekas nesargā – viss atkarīgs no pašu nirēju morāles, norāda laikraksts.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne uzsvēra, ka likums sargā tikai tos vrakus, kuri pasludināti par pieminekļiem, turklāt inspekcija nav spējīga ne kontrolēt jūrā notiekošo, ne saviem spēkiem apsekot vrakus, lai noteiktu to atbilstību kultūras pieminekļa statusam.
Šajā ziņā notiek sadarbība ar Valsts robežsardzi un Latvijas Jūras administrāciju, bet nogrimušo kuģu apsekošanai ir noslēgts līgums ar biedrību "Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociācija". "Sistemātiska zemūdens arheoloģisko objektu apzināšana līdz šim nav notikusi. Tā ir tikko sākta," sacījusi VKPAI pārstāve.
Par pirmo vraku, kurš uzņemts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, uzskatāms Rīgas līcī pie Kolkas nogrimušais 17. gadsimta kuģis. Tas ir viens no senākajiem Latvijas teritoriālajos ūdeņos zināmajiem koka burinieku vrakiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
