Laikraksts: pašvaldībās 'vienotā algu sistēma' nestrādā

Likumā "Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu'' ir noteikts, ka kopš šā gada 1. janvāra pašvaldību domju priekšsēdētāja amatalga nevar būt lielāka par 1714 latiem mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pārejas noteikumi gan vēl pieļauj, ka mēnešalgas atbilstība likuma prasībām ir jānodrošina ne vēlāk kā līdz šā gada 1. aprīlim. Līdz tam maksimālie ''griesti'' ir premjera atalgojuma līmenis – 1908 lati mēnesī.

Pateicoties ienākumiem no kapitālsabiedrībām, dažu pašvaldību priekšsēdētāju ienākumi tomēr būs vēl lielāki. Piemēram, Stopiņu novada mēra Jāņa Pumpura (LPP/LC) amatalga 2009. gadā bija 1958 lati mēnesī. Papildu 300 latus mēnesī viņš saņēma par novadam piederošo 2,08% kapitāla daļu turēšanu publiski privātajā SIA "Getliņi EKO". Kopš janvāra mēra amatalga būs 1700 latu mēnesī, taču 300 lati no kapitālsabiedrības saglabāsies, saka Stopiņu novada domes tehniskā sekretāre Anna Imbrate.

Līdzīgi ir ar Salaspils novada domes priekšsēdētāja Raimonda Čudara (JL) atalgojumu, kas veidojas no amatalgas un samaksas par kapitāla daļu turēšanu. Sākotnēji dome noteica amatalgu 1920 latu apmērā, no 1. jūlija tā tika samazināta uz 1720 latiem mēnesī, bet no 1. novembra uz 1520 latiem mēnesī. Tomēr sakarā ar atalgojuma saņemšanu no kapitālsabiedrībām kopējie ienākumi tāpat ir virs premjera amatalgas jeb 2050 lati, ja pieskaita pa 180 latiem, ko Čudars saņem no SIA "Salaspils siltums", SIA "Valgums-S" un SIA "Salaspils veselības centrs". Te gan ir jāpiebilst, ka kopš pagājušā gada 1. maija ir stājies spēkā būtisks ierobežojums – valsts amatpersonas amatu ir atļauts savienot ar ne vairāk kā diviem citiem algotiem vai citādi atlīdzināmiem amatiem citās valsts vai pašvaldības institūcijās un kapitālsabiedrībās.

Atgādinot Čudaram par šā ierobežojuma eksistenci, LA saņēmusi atbildi, ka, no otras puses, likums par kapitālsabiedrībām nosaka – domes priekšsēdētājs neatkarīgi no kapitālsabiedrību skaita pašvaldībā ir kapitāla daļu turētāja pārstāvis, tāpēc Salaspils novada dome lūgusi skaidrojumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), vai attiecīgie amata savienošanas noteikumi regulē domes priekšsēdētāja kā kapitāla daļu turētāja pārstāvja statusu.

Vēl decembrī KNAB šo, pēc Čudara domām, pretrunu gan skaidrojuši pavisam vienkārši – kapitāla daļu turētāja pārstāvja amatā būtu bijis jādeleģē priekšsēdētāja vietnieks, norāda laikraksts. Ir pašvaldības, kurās tā jau izdarīts.

Turklāt ir tādas pašvaldības, kuras pēc iedzīvotāju skaita ir līdzīga lieluma, tomēr administratīvās izmaksas būtiski atšķiras, konstatējusi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM). Tāpēc algu samazinājums attiecībā pret 2008. gadu kopumā pašvaldībās pērn vidēji bija vien par 7% ar likumu noteikto 15% vietā, norāda laikraksts.

Pēc pašvaldību vēlēšanām jauniecelto pašvaldību vadītāju algas atšķīrās pat tūkstoš latu robežās. Piemēram, bezpartijiskais Neretas novada domes priekšsēdētājs Antons Blūms apmierinājās ar 700 latu lielu algu, blakus esošā Vecumnieku novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Rihardam Melgailim (LPP/"LC") dome apstiprināja 1400 latu lielu algu, savukārt Bauskas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Valdis Veips (PS) tika pie 1800 latu lielas algas. 1800 latus mēnesī pērn saņēma arī Olaines novada mērs Jānis Pavlovičs (LSDSP) un Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns (ZZS). Pavlovičs iepriekš kā Olaines pilsētas mērs saņēma 1625 latus, bet Andris Elksnītis (TP), kurš bija Dobeles pilsētas mērs (kopš novadu reformas šo pilsētu domes vairs nav), saņēma 1440 latus, aplēsis laikraksts.

Amatpersonas deklarācija par 2008. gadu liecina, ka savulaik Elksnītis (TP) bez amatalgas saņēma vēl atlīdzību par SIA "Dobeles Telesat", SIA "Dobeles enerģija", SIA "Dobeles ūdens", SIA "Dobeles autobusu parks", SIA "Namnieks" un SIA "Dobeles komunālie pakalpojumi" pārraudzību plus algu Dobeles rajona padomē. Ienākumi kopumā mēnesī sasnieguši ap 3000 latu.

Līdzīgi no kapitālsabiedrībām savulaik ''barojies'' arī Jūrmalas pilsētas mērs Raimonds Munkevics ("Jūrmala – mūsu mājas"), kurš kopš 2007. gada jūlija sāka saņemt atalgojumu kā kapitāla daļu turētāja pārstāvis septiņos pašvaldību uzņēmumos. Kopumā tie bija papildu 1500 lati. Iepriekšējie Jūrmalas mēri kapitālsabiedrību pārraudzību veica bez papildu samaksas, uzskatot to par savu kā mēra pienākumu.

Pašvaldību vadītāju vidū joprojām nav vienotības uzskatos, vai mēram būtu vai nebūtu jāsaņem atlīdzība no kapitālsabiedrībām. Likums "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" pieļauj abējādus variantus. Bet Ministru kabineta noteikumos noteikti pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja atlīdzības griesti: no mazas kapitālsabiedrības atlīdzība nevar pārsniegt 180 latus, no vidējas – 300 latus, no lielas – 420 latus un īpaši lielas – 600 latus mēnesī.

''Atalgojuma sistēma joprojām nav sakārtota,'' atzīst RAPLM Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš. Arī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš (TP) nenoliedz: ''1. decembrī pieņemtais likums neko neatrisina. Algas ir samērotas fiskāli, tomēr patiesībā vēl ir daudz neatrisinātu jautājumu.''

Skaidrība varētu tikt ieviesta ne ātrāk kā aprīlī, kad būs izstrādāts un Saeimā iesniegts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojekts. MK noteikumi tad beidzot ieviestu kārtību atalgojuma sistēmā pašvaldībās, jo vairs nebūtu tikai atalgojuma ''griesti'', bet arī noteikti kritēriji, pēc kuriem diferencēt atalgojuma līmeni atšķirīgās pašvaldībās. Tāpat līdz aprīlim Saeimā jāiesniedz likumprojekts par atalgojumu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, publiski privātajās kapitālsabiedrībās un uzņēmumos, kas pilda valsts budžeta pārvaldes uzdevumus vai saņem valsts budžeta vai pašvaldību budžetu līdzekļus. Līdz ar to būs jāsāk domāt arī par to, vai atstāt līdzšinējo kārtību, kā nosakāms atalgojums novadu un pilsētu domju priekšsēdētājiem par kapitāla daļu turēšanu.

RAPLM nupat ir izstrādājusi metodiskos ieteikumus "Pašvaldību domes deputātu atlīdzības sistēmas piemērošana", kas tuvākajā laikā tiks nosūtīti pašvaldībām.

Tajos teikts, ka, nosakot atalgojumu, būtu jāizvērtē veicamo darbu iespējamais apjoms, jāņem vērā iedzīvotāju skaits (novadā vai pilsētā), teritorijas lielums, iestāžu skaits, teritoriālo vienību (pagastu) skaits, sabiedriskās infrastruktūras tīkla attīstība konkrētā novada administratīvajā teritorijā un citi pamatoti kritēriji, tādējādi nodrošinot arī samērīguma principa ievērošanu.

Lai gan metodiskie ieteikumi ir tikai RAPLM redzējums, kā būtu atlīdzības sistēma jāsakārto atbilstoši likuma prasībām, tie tiks apspriesti arī ar citām institūcijām. Darba grupa sagatavošot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumprojektu, kurā tiks iestrādāts amatu katalogs, informē RAPLM.

''Noskaņojums komisijā ir tāds, ka novadu domju priekšsēdētāja atalgojumam nevajadzētu būt augstākam par premjera atalgojumu, turklāt pašvaldību vadītāju kompetence nav lielāka par ministru kompetenci. Varētu strīdēties vienīgi par Rīgas mēra kompetenci,'' saka Spurdziņš. "Algām jābūt samērotām, jo lielākais risks ir sabiedrības neizpratne.''