Laikraksts: pedofilu reģistrs varētu būt gatavs jau pēc pusgada

Projekts nozīmēs, ka Sodu reģistra informācija par cilvēkiem, kas tiesāti pēc Krimināllikuma 160. panta, būs pieejama policistiem. IeM uzskata, ka, pateicoties reģistram, uzlabosies drošība, jo policisti, pārbaudot aizdomīgas personas, piemēram, skolu tuvumā, varēs uzzināt datus par viņu sodāmību. "Kā piemēru varam minēt Ceļu policiju, kas, pārbaudot personas datus, varēs konstatēt, vai autovadītājs nav sodīts par dzimumnoziegumiem un, piemēram, nepārkāpj ierobežojumus atrasties ārpus mājām vēlās vakara stundās. Varēs konstatēt, vai netiek apdraudēta, piemēram, kāda bērna drošība," skaidro IeM. Plānotas esot arī izmaiņas Krimināllikumā, lai visi izvarotāji pēc atbrīvošanas no cietuma nonāktu policijas uzraudzībā.

IeM norāda, ka reģistrā jaunas informācijas nebūšot - vien tiks paplašināta piekļuve Sodu reģistra datiem par dzimumnoziedzniekiem. Valsts probācijas dienesta Dzimumnoziedznieku uzvedības korekcijas sistēmas vadītājs Imants Jurevičus "Dienai" gan skaidroja, ka vieni no svarīgākajiem datiem, kas būtu jāsatur šādam reģistram, ir tajā iekļauto cilvēku faktiskās adreses. "Nenāktu par sliktu iekļaut arī informāciju par viņu profilu - kā un cik ilgi viņi plāno noziegumus, kādas ir metodes, ar kurām viņi upurus ievilina savos tīklos," laikrakstam norādījis eksperts

Jurevičus stāsta, ka pasaulē pastāv trīs galvenie pedofilu reģistru veidi - tā sauktie Lielbritānijas, Kanādas un ASV modeļi. ASV modelī dzimumnoziedznieku fotogrāfijas un adreses pieejamas internetā. Tomēr tam esot daudzi nopietni trūkumi. "Dzimumnoziedznieks var būt reģistrēts vienā vietā, bet dzīvot citur. Tie, kas ir daudzmaz gudri, bēg un slēpjas. Tie, kas tādi nav, vienkārši tiek izrauti no darba tirgus, un ir spiesti dzīvot marginalizētu dzīvi. Tas pilnīgi noteikti neveicina to, ka viņi varētu iemācīties dzīvot, neizdarot jaunus noziegumus," uzskata Jurevičus.

Kanādas modelis savukārt nozīmē - ja likumsargi jūt, ka zudusi kontrole pār kādu pārkāpēju, par viņu var informēt sabiedrību, brīdinot ģimeni, kaimiņus vai īpašos gadījumos pat plašsaziņas līdzekļus, vēsta "Diena". "Tas viss nāk kopā ar aizsardzības pasākumiem, jo sabiedrības reakcija parasti ir ļoti asa. Ir bijuši gadījumi, kad šie noziedznieki pa nakti slēpušies zem gultas ar ieročiem rokās, jo pie viņu mājas dežurēja ne tikai policija, bet arī niknu vietējo iedzīvotāju patruļas," laikrakstam skaidro Jurevičus.

Lielbritānijas modelis paredz iespēju uzdot policijai jautājumu, piemēram, vai cilvēks, ar kuru esmu izveidojis attiecības, gadījumā nav dzimumnoziedznieks? Tomēr arī šim modelim esot savi trūkumi. Latvijas Cilvēktiesību centra eksperte Anhelita Kamenska atgādina, ka Lielbritānijā jau esot bijusi bēdīga pieredze - kāds raidījums publicējis pedofilu reģistru, un pēc tam sākušies uzbrukumi pilnīgi nevainīgiem cilvēkiem, kas vienkārši izskatījušies līdzīgi reģistrā atrodamajiem. Jurevičus tomēr uzskata, ka Latvijai tieši Lielbritānijas modelis būtu piemērotākais.

Arī Providus kriminālsodu politikas pētniece Ilona Kronberga laikrakstam min ārzemēs noskatītu piemēru - atsevišķos ASV štatos tiek izmantota tā sauktā kartēšanas (mapping) metode - kartē, kas pieejama lietošanai tikai policistiem, tiek atainots, kāda ir situācija atsevišķos reģionos. Ja māte bažījas, ka bērnu varētu apdraudēt pedofili, viņa var lūgt policijai informāciju, vai viņas rajonā nedzīvo kāds no šiem pārkāpējiem. Policija savukārt var viņai norādīt, no kuriem rajoniem jāizvairās, bet konkrēta informācija, kā pedofils izskatās vai kā viņu sauc, sniegta netiek.

Kronberga tomēr pret reģistru noskaņota visai kritiski: "Reģistrējot pedofilus, problēma nepazudīs. Mēs arī nevaram pateikt, ka viņus ķīmiski kastrēsim un viss būs kārtībā," "Dienai" norāda eksperte. Viņa uzskata, ka risinājumam jābūt kompleksam un vienu brīnumlīdzekli atrast nevar.

Pati ideja par reģistra izveidošanu gan ir visai populāra - TNS aptaujā tai piekrituši 79% respondentu. Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors cilvēktiesību eksperts Mārtiņš Mits tomēr uzsver, ka "iespējams, ja tiktu veikta tāda aptauja, liela daļa sabiedrības atbalstītu arī nāvessoda atjaunošanu. Neesmu pedofilu advokāts, bet, kad tiek pārdomāti veidi, kā viņus reģistrēt, jāņem vērā, ka sabiedrības viedoklis ir emocionāli sakāpināts".

Latvijā jau vairākus gadus notiek diskusija par nepieciešamību veidot "pedofilu reģistru", lai pasargātu sabiedrību no dzimumnoziedzniekiem, kas iznākuši no cietuma. Novembra beigās šo jautājumu atkal aktualizēja iekšlietu ministre Linda Mūrniece ("Vienotība"), paziņojot, ka Iekšlietu ministrija (IeM) gatavojas parlamentā aktualizēt šāda reģistra izveidi. Mūrniece uzskata, ka reģistru jāveido pašvaldībās un piekļuvi tam jādod bērnu vecākiem, bērnudārzu vadītājiem un tamlīdzīgi.

Pirms diviem gadiem pat tika sagatavoti grozījumi Informācijas atklātības likumā, kas paredzēja veidot seksuālo noziedznieku reģistru, taču tie neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Mūrniece, kas tolaik bija Saeimas deputāte, tolaik uzskatīja, ka par atkārtotiem dzimumnoziegumiem pret nepilngadīgajiem ir jāatjauno nāvessods, bet cilvēktiesību aizstāvji apgalvoja, ka reģistra izveidošana būtu klajš šo tiesību pārkāpums, kas rosinātu uz linča tiesām.

Savukārt 2008.gadā Saeimas deputāti nāca klajā ar radikālu priekšlikumu pedofilus ķīmiski kastrēt. Arī tas gan parlamenta vairākuma atbalstu neguva.