Laikraksts: skolās grib liegt tirgot frī un cīsiņus
Foto: Itar-Tass/Scanpix

Frī kartupeļus, sardeles, cīsiņus, kečupu un majonēzi jau nākamajā mācību gadā varētu izslēgt no skolu ēdināšanas vietu ēdienkartēm, līdzīgi kā pirms dažiem gadiem no skolu kafejnīcām "padzina" pārsaldinātos dzērienus un čipsus, ceturtdien informē laikraksts "Diena".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jaunu valdības noteikumu projektu izstrādā Veselības ministrija (VM) un septembra beigās to plāno iesniegt valsts sekretāru sanāksmē, vēsta laikraksts. Patlaban tikai pirmklasniekiem, kas saņem brīvpusdienas, noteikts šāds "aizliegto ēdienu" saraksts un uzturvērtību normas.

Jaunie Ministru kabineta (MK) noteikumi attiektos uz ēdināšanu bērnudārzos, skolās, slimnīcās un sociālajās institūcijās. "Noteikumos vēlamies noteikt uztura normas. Proti, kāda ir ēdiena uztura vērtība - cik kalorijām, taukiem, olbaltumvielām, ogļhidrātiem jābūt," laikrakstam stāsta VM Veselības veicināšanas nodaļas vadītāja Ilze Straume. Noteikumos arī būs rakstīts, kādus ēdienus nevarēs celt skolēniem galdā. Tie varētu būt desu izstrādājumi, frī kartupeļi, kečups, majonēze. Noteikumi attieksies uz visu klašu skolēniem, ne tikai uz pirmklasniekiem, attiecībā uz viņiem šādi noteikumi jau ir spēkā. Noteikumus valdība varētu skatīt šā gada beigās.

Izpētīts, ka piektajai daļai Latvijas pirmklasnieku ir liekais svars, bet desmitajai daļai - nepietiekams svars. Straume laikrakstam saka, ka aptaukošanās problēma var rasties, ja bērns, kurš skolā nav pilnvērtīgi paēdis, pēc pusdienām saēdas našķus. VM rekomendēs ieteicamos produktus skolu ēdināšanā, piemēram, graudaugu produktus, dārzeņus, augļus. VM izstrādājusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam, kas noteiks precīzus virzienus, kādos jāveido veselības politika, lai saglabātu iedzīvotāju veselību, lai pagarinātos iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums. Šonedēļ pamatnostādnes nosūtīja MK komitejai, taču VM tās vēl jāprecizē.

Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija atbalsta noteikumu nepieciešamību, informē "Diena". "Mēs, ēdinātāji, redzam, ka diemžēl cena dominē pār kvalitāti, cena nosaka visu," saka Silvija Miniča, asociācijas valdes locekle. Viņa norāda - ja nav nekādu noteikumu, tikai rekomendācijas, interpretācijas par sabalansētu uzturu skolās mēdz ļoti atšķirties. Ja valsts pirmklasnieka uzturam nosaka 80 santīmu, kā konkursos ar zemāko cenu uzvarējušās firmas var paēdināt 9. vai 10. klašu skolēnus par 65 vai 68 santīmiem, jautā Miniča. Porcijas, visticamāk, esot mazas, ēdienkarte - nesabalansēta. "Bērnudārzi, skolas mēdz būt vienīgā vieta, kur bērns var saņemt pilnvērtīgu uzturu," norāda Miniča. Taču saņemtas ziņas pat no bērnudārziem. "Piemēram, brokastis aukstas - kelogsi ar pienu, pēc tam pusdienās zupa un cepumi, launagā - mazā pica," viņa stāsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form