Foto: LETA
Eksprezidents Guntis Ulmanis vairs nevēlas vadīt 10.Saeimas vēlēšanās neveiksmi piedzīvojušo apvienību "Par labu Latviju" (PLL), un kā iespējamais viņa pēctecis apvienības kuluāros tiek minēts Tautas partijas (TP) pārstāvis, bijušais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, ceturtdien informē laikraksts "Latvijas Avīze".

Laikraksts norāda, ka skaidrību par apvienības nākotni varētu viest pavasarī plānotā "PLL" biedru kopsapulce. Tajā tikšot lemts par valdes nomaiņu un jauniem atbildības sadales principiem.

Pašreizējais "PLL" priekšsēdētājs Ulmanis laikrakstam atzina, ka pirms vēlēšanām izskanējušie aicinājumi veidot vienotu partiju vairs neesot aktuāli. Taču viņš uzsvēra, ka apvienība netaisās pašlikvidēties vai demisionēt, vai "pārāk biezā slāni kaisīt uz galvas pelnus".

Ulmanis pats gan, visticamāk, pēc šīs kopsapulces "PLL" vairs nevadīs. "Man ir daudz darba parlamentā un dažādi sabiedriskie pienākumi kā bijušajam Valsts prezidentam. Te vajadzētu kādu stipri jaunāku, enerģiskāku un ambiciozāku cilvēku," paskaidroja eksprezidents. Viņš arī uzskata, ka priekšvēlēšanu situācija likusi izveidot plašu apvienības vadību ("PLL" valdē ir 14 cilvēki), bet tagad valdes locekļu skaits būtu jāsamazina.

Atskatoties uz apvienības izveidi, viens no tās iniciatoriem, Saeimas deputāts un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers atzīst, ka tai bijuši objektīvi iemesli – uzņēmēju atbalsts un citu partiju savstarpējā konsolidēšanās apvienībās. Startu vēlēšanās gan viņš nevēlas saukt par neveiksmīgu – kaut arī neesot sasniegta cerētā vietu kvantitāte, esot izveidojusies ļoti kvalitatīva un profesionāla frakcija.

Šlesers esot informēts par Ulmaņa nevēlēšanos turpināt apvienības vadīšanu. Arī viņš uzskata, ka frakcijai nepieciešama stingrāka sadarbība ar apvienību. Tādēļ, pēc Šlesera domām, vislabākais Ulmaņa pēcnācējs "PLL" priekšsēdētāja amatā būtu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Zalāns.

Savukārt TP līderis Andris Šķēle nevēlējās komentēt iespējamās izmaiņas apvienības vadībā. "Mums šobrīd nav nekādu citu uzstādījumu kā tālāka saišu stiprināšana ar reģionālajām partijām. Nekas nav mainījies," teica Šķēle. Viņaprāt, "PLL" savu svarīgāko mērķi – iegūt pārstāvniecību Saeimā – ir izpildījusi. Tādēļ tagad galvenie akcenti esot pārbīdījušies no apvienības uz frakciju.

Jau ziņots, ka PLL, ko izveidoja LPP/LC, Tautas partija, uzņēmēji un pašvaldību līderi, 10.Saeimā ieguva vien astoņas vietas un apvienība pašlaik ir dziļā opozīcijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!