Foto: LETA
Tur, kur izmanto biokurināmo, tarifi tomēr ir zemāki vai vismaz prognozējamāki nekā pilsētās ar gāzes apkuri, pirmdien raksta "Dienas Bizness" (DB), atsaucoties uz tarifu informāciju dažādu Latvijas siltumuzņēmumu un pašvaldību mājaslapās.

Līdz ar to jau otro gadu pēc kārtas pārliecinoši lētākā apkure ir pilsētās, kas izmanto šķeldu. Rūjienā, Ludzā, Viļānos un Valkā siltuma tarifi rudenī ir 32,21 līdz 33,15 latu līmenī, neskaitot PVN. Šie tarifi ir palikuši aptuveni pagājušā gada līmenī.

Savukārt arī dārgo galu jau tradicionāli noslēdz četras dabasgāzi izmantojošās pilsētas – Grobiņa, Liepāja, Jūrmala un Rēzekne (no 47,8547,93 Ls/ MWh). Tāpat tradicionāli siltuma tarifu rekordists ir Ķegums, kurā siltumu ražo AS "Latvenergo" 2008. gada rudenī ekspluatācijā nodotā šķeldas katlu māja. Tur šā rudens tarifs ir 53,91 Ls/MWh.

Atšķirībā no vecākām šķeldas katlu mājām, kas ir amortizējušās, "Latvenergo" savu katlu māju uzcēla celtniecības buma laikā, turklāt, iespējams, arī ar pārāk lielu jaudu. "Latvenergo" gan norāda, ka siltuma ražošanas tarifs Ķeguma katlu mājā ir tikai 36 Ls/MWh, parējie izdevumi ir par siltumenerģijas piegādi, ko nodrošina pašvaldības uzņēmums "Ķeguma stars". Tā kā siltumtrašu stāvoklis Ķegumā kopumā esot slikts – siltuma zudumi sasniedz pat 25%, tā arī rodoties šis augstais tarifs, norāda "Latvenergo". Turklāt šī gada tarifā "Latvenergo" neesot iekļāvis par 40% pret iepriekšējo sezonu pieaugušo šķeldas cenu.

DB raksta, ka vēl īpatnējāks gadījums par Ķegumu ir Zaķumuiža, kur izmanto dabasgāzi un kur tarifs šogad sasniedza 59,53 Ls/MWh, taču SIA "Vilkme", kas nodrošina šajā Ropažu novada apdzīvotajā vietā siltumapgādi, to skaidro ar vasaras un ziemas tarifu būtisku atšķirību. Vasarā, kad jāpiegādā tikai karstais ūdens un nav apkures, katlumājas uzturēšanas izmaksas ir lielākas, jo siltuma patēriņš niecīgs, tāpēc arī ir šādi tarifu lēcieni. Uz rudeni šeit plānotais tarifs ir 49,59 Ls/MWh.

Viszemākais apkures tarifs no dabasgāzi izmantojošām pilsētām tradicionāli ir Valmierā (34,22 Ls/MWh). Tāpat ekonomiski siltumu saražo arī citās pilsētās, kur dabasgāzi izmanto koģenerācijā siltuma un elektrības ražošanai, kā tas ir Rīgā, Aizkrauklē un Vangažos. Savukārt dārgākais "zaļais" siltums, neskaitot Ķegumu, ir Tukumā (39,91 Ls/MWh).

Kopējā tendence rāda, ka apkure šoruden atkal ir kaut vai nedaudz dārgāka visā Latvijā. Turklāt iespējams, ka daudzviet no janvāra cenas celsies vēl – dabasgāzi izmantojošie uzņēmumi iekļaus tarifos dabasgāzes akcīzi, bet šķeldas uzņēmumi cīnās ar jūtamu kurināmā cenas kāpumu. Latvijas Pašvaldību savienība izteikusi pieļāvumu, ka dažādu faktoru ietekmē jaunās apkures sezonas beigās siltuma tarifi pret šā gada pavasari būs pieauguši par 15–20%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!