Foto: LETA
Neviens no potenciālajiem Zatlera Reformu partijas (ZRP) partneriem nākamajā Saeimā pašlaik neatbalsta ZRP ideju atteikties no samazinātajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm, ko var uzskatīt par vienu no radikālākajiem ierosinājumiem ZRP ekonomiskajā programmā, sestdien vēsta laikraksts "Diena".

Pret šo ideju izsakās gan "Vienotības", gan VL-TB/LNNK un "Saskaņas centra" (SC) pārstāvji, to neatbalsta arī Finanšu ministrija, vēsta laikraksts.

Laikraksts atgādina, ka atteikties no samazinātās 12% PVN likmes ZRP rosina, lai varētu izpildīt citu partijas ideju, – mazināt nodokļu slogu darbaspēkam par deviņiem procentpunktiem tuvāko trīs gadu laikā. Iecerēts arī celt nekustamā īpašuma nodokli, apkarot aplokšņu algu maksāšanu un citi pasākumi.

Atceļot samazinātās PVN likmes, maznodrošinātajiem un pensionāriem tiks piedāvāts adekvāts kompensācijas mehānisms, ZRP ekonomiskās programmas prezentācijā teica ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš uzsvēra, ka par katru atbalstāmo preču grupu būs jālemj atsevišķi, un pieļāva, ka uz kādu no tām varētu būt arī izņēmumi.

"Šāda diskusija jau ir bijusi pirms kāda laika, un, izvērtējot argumentus, esam nonākuši atpakaļ pie esošās sistēmas. Iespējams, varētu par to runāt atsevišķās preču grupās, taču tad noteikti jānodrošina arī kompensējošais mehānisms," laikrakstam sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Viņš arī norādīja, ka FM izstrādātā nodokļu politikas stratēģija 2011.–2014. gadam paredz stabilas, pamatā nemainīgas nodokļu likmes, neieviest jaunus nodokļus, nepalielināt kopējo nodokļu slogu.

Savukārt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) laikrakstam teica, ka "šāda eksperimenta dēļ mēs varam apdraudēt Māstrihtas kritēriju izpildi." Viņaprāt, PVN likmes celšana nelabvēlīgi ietekmētu jau tā nestabilo situāciju inflācijas jomā.

"Tuvāko trīs gadu laikā nodokļi nav jāceļ, tāpēc es šādu ieceri vērtēju negatīvi," norādīja Reirs. Ekonomikas attīstībā un nodokļu iekasēšanā vērojamie uzlabojumi ļaujot domāt par nodokļu mazināšanu darbaspēkam, neaiztiekot samazinātās PVN likmes.

Arī SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs par ZRP ieceri ir skeptisks: "Vispirms būtu jārunā par kompensācijas mehānismu, piemēram, kā kompensēs zāļu iegādi veciem ļaudīm?" Nodokļu sloga mazināšana darbaspēkam, viņaprāt, būtu iespējama tad, ja Latvija panāktu vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par eiro ieviešanas nosacījuma maiņu. "Ir jāatbrīvojas no nosacījuma ieviest eiro 2014. gadā par katru cenu, kas ļautu veidot vaļīgāku budžeta deficītu," uzskata Urbanovičs.

Par samazināto PVN likmju kompensācijas mehānismu bažas laikrakstam pauda arī Saeimas Budžeta komisijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), kurš uzskata, ka to būtu ļoti sarežģīti un dārgi administrēt. Piemēram, grāmatu izdevējiem bijušas grūtības, jau pārejot no 10% likmes uz 12%, bet samazinātās likmes atcelšana varētu būt šai nozarei graujoša, uzskata Parādnieks.

Kā vēstīts, Zatlera reformu partija (ZRP) ekonomikas jomā tuvāko trīs gadu laikā apņēmusies īstenot četrus galvenos reformu virzienus fiskālās disciplīnas, nodokļu un investīcijas politikas jomā, kā arī augstākās izglītības nozarē, bet nesola "uzreiz visu, bet dažas konkrētas lietas".

Ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības jomā ZRP apņēmusies trīs gadu laikā samazināt nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, bet, lai mazinātu negatīvo fiskālo efektu, iecerēts šīs izmaiņas kompensēt, palielinot nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus ļaujot pašvaldībām piešķirt šī nodokļa atlaides personām, kuru ienākumi neatbilst viņu īpašuma vērtībai.

Tāpat ZRP apņēmusies atcelt samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes. Dombrovskis skaidroja, ka vienlaikus būtu jāpalielina arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, kā arī jādomā par iespējām kompensēt PVN izmaiņas maznodrošinātajām ģimenēm un pensionāriem. Savukārt no nodokļu atlaides konkrētām nozarēm, pēc ekonomista domām, būtu jāatsakās, jo "mums nevajadzētu iesaistīties šajā spēlē, ka uzņēmējs tērē laiku, lai dabūtu privilēģijas, nevis, lai konkurētu godīgi".

Jau ziņots, ka ZRP nodibināta 23.jūlijā, kad notika Zatlera ierosinātais referendums par Saeimas atlaišanu. Zatlers pēc nepārvēlēšanas prezidenta amatā nolēma iesaistīties politikā un dibināt savu partiju. Viņš noraidīja piedāvājumu pievienoties partiju apvienībai "Vienotība", jo, viņaprāt, tad neizdotos izveidot valdību bez oligarhu partijām - Latvijas Pirmās partijas, ZZS un nu jau likvidētās Tautas partijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!