"Vairāki rietumvalstu mediji un politiķi nosaukuši Baltijas valstis par vājo posmu NATO aliansē. Vairākos rakstos precīzi un objektīvi aprakstīta situācija Latvijā, savukārt citi autori meklē sensacionālus virsrakstus un atspoguļo vienpusējus faktus. Dažās publikācijās sastopamas faktoloģiskas kļūdas un minimāla izpratne par reālo situāciju Latvijā, kas liecina, cik maz autori bieži vien patiesībā zina par Latviju," norāda Hiršs un Millers.
"Līdz šim nav bijuši pētījumi, kas pētītu Krievijas centienus palielināt ietekmi Latvijā rezultātus. Neviens konkrēti nezina, cik liela ir Krievijas ietekme Latvijā. Tādēļ vairākos rietumvalstu mediju rakstos tiek aprakstītas Krievijas publiskās diplomātijas dažādās aktivitātes, finansējums "Russia Today" un prokrieviskām organizācijām un vienkārši pieņemts, tā kā Latvijā ir liels etnisko krievu vai krievvalodīgo skaits, Krievijai ir liela ietekme Latvijā. Šis ir vienkāršots veids kā analizēt Krievijas ietekmi Latvijā un citur," uzskata pētnieki.
Piedāvājam aplūkot dažas no pētnieku atrastajām ārvalstu publikācijām par Latvijas drošības jautājumiem, kas publicētas pēc Krimas okupācijas.
Kā vienu no nesenākajām ārzemju publikācijām par Latvijas drošību pētnieki piemin militārā žurnāla "per Concordiam" speciālizlaidumu, kura rakstā "Pretošanās Krievijas propagandai" Latvija tiek apskatīta kā Krievijas hibrīdkara potenciāls nākamais mērķis.
"per Concordiam" autors apraksta lielo nepilsoņu skaitu, lielo etnisko krievu īpatsvaru Latvijas sabiedrībā, piemin latgaļus kā atšķirīgu etnisko grupu ar savu valodu, satraucas par salīdzinoši augsto bezdarbu Latgalē, kā arī raksta par Krievijas mediju lielo ietekmi Latvijā.
Publikācijas secinājums ir, ka minēto iemeslu dēļ Latvija ir loģisks Krievijas intervences mērķis. Lai gan tūlītēji Krievijas intervences draudi ir zemi vai vidēji, pastāvot iespējamība, ka ar "īsto stimulu sabiedrībā varētu sākties plaši nemieri," minēts publikācijā.
Kā redzams kartē, arī Lielbritānijas sabiedriskais medijs BBC rakstā "Krimas krīze pastiprina etnisko saspīlējumu Latvijā" pēc Krimas aneksijas un Krievijas iebrukuma Austrumukrainā pārstāvēja viedokli, ka, tā kā Latvijas iedzīvotāju sastāvu veido 26,2% etniskie krievi, Latvija varētu būt nākamais Krievijas agresijas mērķis.
BBC rakstīja, ka Latvijā pastāv līdzīga dinamika kā Ukrainā: "promaskavas vietējie krievvalodīgie apsūdz prorietumnieciskos nacionālistus" fašisma atbalstīšanā. "Līdzīgi Ukrainai, daži krievvalodīgie šeit saka, ka sabiedrība viņus diskriminē."
Lai gan BBC publikācijā neapgalvo, ka eksistē reāli Krievijas militāra uzbrukuma draudi Latvijai, medijs norāda, ka "pastāv bažas", ka Kremlis var iedrošināt Latvijas galvenokārt krievvalodīgos pierobežas reģionus sekot Krimas piemēram un atdalīties no valsts, lai pievienotos Krievijai.
Skotijas neatkarības referenduma priekšvakarā vairāki interneta mediji – tai skaitā "Mail Online","Business Insider" un "Slate" – publicēja rakstus, izmantojot Eiropas līmeņa politiskās partijas Eiropas Brīvās apvienības sagatavoto karti, kāda izskatītos Eiropa, ja "katrai separātistu kustībai tiktu dāvāta neatkarība".
Tajā puse Latvijas ir attēlota kā reģions, kas vēlas atdalīties no Latvijas. Tas darīts bez pamatojuma vai paskaidrojuma, kādēļ raksta autori tā uzskata. Šī karte pēc publikācijas laikrakstā "The Times" izraisīja rezonansi Latvijā, savukārt Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis nosūtīja "The Times" redaktoram vēstuli, kurā izteicās, ka šī publikācija ir "nepiemērota un maldinoša britu publikai". Vēstulē vēstnieks arī norādīja, ka "neskatoties uz ievērojamo krievu kopienas īpatsvaru Latvijā, valstī nav un nekad nebija separātiskas kustības un idejas".
Iepriekš aprakstītie piemēri par situāciju Latvijā ir tālu no realitātes, norāda abi pētnieki, piebilstot, ka vairāki rietumvalstu mediji apraksta situāciju krietni precīzāk.
Laikraksts "The Washington Post" publikācijā "Pēc Kremļa brīdinājumiem par krievu minoritātēm, Latvija satraucas par agresiju," raksta, ka Latvija kā "NATO valsts ar lielāko krievu īpatsvaru ir kā uz adatām". Rakstā minēts, ka etniskie krievi Baltijas valstīs sūdzas par likumiem, kas prasa valsts valodas zināšanas pilsonības iegūšanai un par citiem likumiem, kas samazina krievu valodas un vēstures lietojumu skolās.
Tāpat "The Washington Post" atspoguļo viedokli, ka etniskie krievi Latvijā ir pārliecināti, ka vardarbība Ukrainā ir sašķēlusi kopienu. Pētnieki gan piebilst, ka lielākā daļa rakstā intervēto cilvēku uzskata, ka konflikta situācija Latvijā nav ticama.
Hiršs un Millers slavē ASV pētnieciskā centra "Stratfor" veikumu rakstā "Prokrieviskas aktivitātes raisa satraukumu" Latvijā . "Stratfor" apskata Krievijas aktivitātes Latvijā un atšķirībā no vairākiem citiem laikrakstiem pamana, ka etniskais sastāvs Latvijā nav viendabīgs, norāda abi pētnieki.
Tā kā Rīgā un Latgalē dzīvo salīdzinoši vairāk etnisko krievu, šajā rakstā tiek secināts, ka Krievijai ir potenciāls destabilizēt tikai šos Latvijas reģionus. "Stratfor" publikācijas autors secina, ka, lai gan pilsonības statuss un valodas jautājumi ir jūtīgi, atbalsts separātismam etnisko krievu un krievvalodīgo vidū ir daudz zemāks nekā Ukrainā.
Latvijas organizētā Austrumu partnerības samita priekšvakarā laikrakstā "The New York Times" parādījās publikācija "Latvijas reģionam ir atšķirīga identitāte un nosliece uz Krieviju." Raksta toni jau pašā tā sākumā, kā norāda pētnieki, nosaka latgaļu dialekta aizstāvja citāts: "mēs esam atsevišķa tauta".
Latgale rakstā tiek raksturota kā trūcīgs, reti apdzīvots reģions ar mežiem, ezeriem un pamestām padomju laika rūpnīcām, tādēļ Latgale varot būt sekmīga augsne prokrieviski noskaņotām grupām.
Publikācijā tiek citēti "Maskavas nacionālistiem tuvu stāvoša" politikas analītiķa Rostislava Iščenko izteikumi, ka "Latgales atšķirīgā identitāte var palīdzēt Baltijas valstu robežu pārskatīšanai," un viņa aicinājums Krieviju īstenot visu trīs valstu "preventīvu okupāciju." Tomēr "The New York Times" uzsver: "Nav uzticamu aptauju, kas mērītu neapmierinātību Latgalē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
