Izvērtējot pēdējo 10 gadu notikumu attīstību Latgalē, Pasaules latgaliešu 2.konferences dalībnieki izteica savu attieksmi pret pašreizējo situāciju Latgalē un pieņēma divus aicinājumus - vienu ar pašiem pildāmām saistībām, otru - Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam un nozaru ministrijām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Noklausoties ziņojumus par saimniecisko un sociālo situāciju Latgalē, konferences dalībnieki atzinīgi novērtēja Latvijas valsts attieksmes maiņu pret latgaliešu rakstu valodu, likumā par valsts valodu uzņemoties politisku atbildību par latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un attīstības nodrošināšanu. Atzinīgi vērtēta arī Rēzeknes augstskolas izveide, Latgales Kultūras centra izdevniecības, latgaliešu kultūras biedrību, kā arī latgaliešu valodas, literatūras un kultūrvēstures skolotāju asociācijas darbība.

Tomēr, neraugoties uz daudzām pozitīvajām pārmaiņām, it sevišķi kultūras un izglītības jomā, konferences dalībnieki secināja, ka Latgalē būtiski pasliktinājusies saimnieciskā situācija, kas radījusi iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos, bezdarba un sociālo problēmu pieaugumu, strauju demogrāfiskās situācijas pasliktināšanos, salīdzinot ar Rīgu un pārējiem reģioniem.

Konferences dalībnieki nolēma aicināt valsts varas amatpersonas nekavējoties veikt vienlaicīgu, kompleksu valsts pārvaldes, reģionālo un vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu, atbilstoši Satversmes 3.pantam izveidot Kurzemes, Vidzemes, Latgales, Zemgales un Rīgas kā galvaspilsētas pašvaldību administratīvo reģionu, paredzot budžeta dimensiju reģionu griezumā.

Lai nodrošinātu Latgales attīstību, pausts aicinājums izstrādāt kompleksu, ilglaicīgu valsts nodarbinātības politiku, kas aktivizētu ekonomiski aktīvo ļaužu interesi apdzīvot un neatstāt novadu.

Aicinājumā izteikts lūgums veikt grozījumus Satversmē, lai valstiski nostiprinātu latgaliešu valodu, kā arī izveidot latgaliešu valodas apakškomisiju Valsts prezidenta institūta valodnieku komisijā, izstrādāt valsts programmu "Latgale kā savdabīgs kultūrvēsturisks novads", kas palīdzētu realizēt Valsts valodas likumā noteiktās garantijas, kā arī turpinātu iesāktās izmaiņas izglītības koncepcijā attiecībā uz Latgales vēsturi, kultūrvēsturi un valodu.

Aicinājumā, kas paredzēts pašu lietošanai, Latgales sabiedrība mudināta aktivizēt latgaliešu kultūras biedrību darbu, veidot datu bāzes un mājas lapu internetā, biežāk rīkot pasākumus par Latgales jautājumiem, kā arī veidot speciālas darba grupas un fondus.

Tostarp atgādināts, ka arī pašiem jābūt aktīvākiem, atjaunojot vēsturiskos vietvārdus un iesaistot tos apritē, mudināts runāt ar bērniem latgaliski.

Konferencē piedalījās latgalieši no ASV, Zviedrijas, Vācijas un citām valstīm, kā arī Ministru prezidents Andris Bērziņš, satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, Saeimas deputāti Anta Rugāte, Monika Zīle, Antons Seiksts, Valdis Lauskis, Jānis Urbanovičs, Pēteris Tabūns, kā arī Brīvo latviešu apvienības, Bīskapa Rancāna fonda, Andrieva Jurdža fonda, Latgales pētniecības institūta pārstāvji.

Vakar Rēzeknē notika konference "Latgale šodien un rīt". Saistībā ar 2.Pasaules latgaliešu konferenci dažādi pasākumi notika jau pagājušajā nedēļā, bet konferences izskaņā šodien atklāj pieminekli monsinjoram Nikodemam Rancānam un Rēzeknes Mākslas koledžas izstāžu kompleksu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form