"Lattelecom" ir nemierā ar to, ka Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūra tomēr ir paredzējusi atvērt pretendentu piedāvājumus, nesagaidot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) atbildi uz "Lattelecom" iesniegtajām sūdzībām. Tas, pēc uzņēmuma domām, liecinot "par aizdomīgu steigu un absolūtu nevēlēšanos iepirkumu organizēt juridiski korekti".
""Lattelecom" ir neizpratnē par atbildīgo institūciju nevēlēšanos iepirkuma procesu organizēt profesionāli un caurspīdīgi, šāda rīcība vieš aizdomas, tādēļ Lattelecom atsakās piedalīties šajā pasākumā un atsauc savu turpmāko dalību iepirkumu procedūrā, novēlot organizatoriem pieņemt godīgu un atbildīgu lēmumu," teikts uzņēmuma paziņojumā.
Jau ziņots, ka augusta nogalē, kad bija paredzēts atvērt iesniegtos piedāvājumus, kārtējo sūdzību par konkursu Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) iesniedzis "Lattelecom", liekot iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei (JL) paust aizdomas, ka uzņēmums fotoradaru ieviešanu "gremdē", lai novilcinātu laiku līdz vēlēšanām. Uzņēmums to noliedz un apgalvo, ka sūdzas par necaurspīdīgo procedūru.
Saeima pirms nedēļas apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas nepieciešamas, lai finansētu jau pērn izsludinātā fotoradaru piegādes konkursa uzvarētāja izdevumus. Grozījumi ļaus radaru apsaimniekotājiem saņemt naudu no radaru fiksēto ātruma pārkāpumu sodiem.
IeM sākotnēji 100 fotoradaru iegādei gatavojās izstrādāt publiskās un privātās partnerības modeli, taču to liedz vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, tāpēc ministrija nolēma līdz pērnā gada beigām izsludināt sākotnēju publisko pretendentu atlasi.
Savukārt jūnija vidū IeM LTV raidījumam "de facto" atzina: pastāv varbūtība, ka konkurss varētu aizkavēties, jo īpaši gadījumā, ja vēl kāds no konkursa dalībniekiem iesniegtu kādu sūdzību. Šobrīd arī skaidrs, ka, visticamāk, visi fotoradari no nākamā gada 1.janvāra pretēji iepriekš solītajam tomēr nesāks darboties.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
