Latvānis Latvijas teritorijā un arī vairākās citās Eiropas valstīs atzīts par invazīvu augu. Tomēr ierobežošana valsts mērogā daudzviet nenotiek, arī Latvijā. Tepat — Talsu pilsētas robežās — vairākās vietās gadu no gada slejas šo lielo augu stāvi.

No Kaukāza reģiona ievestais kultūraugs, kurš drīz vien parādīja savu īsto - nezāles - dabu, Talsu novadu gan nav pārņēmis lielās platībās, taču pētnieki nenoliedz, ka kopumā tā izplatība izgājusi ārpus cilvēku kontroles. Ķekavas novads ir viens no tiem, kur pašlaik visvairāk izjūt Sasnovska latvāņu klātbūtni, tie izpletušies 144 hektāru platībā. Izstrādājot rīcības plānu, tur pašvaldība uzņēmusies organizēt un koordinēt latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus laika posmā līdz 2020. gadam.

Siguldas un Ķekavas novadā par latvāņu iznīcināšanu savā īpašumā nākamgad varēs saņemt ievērojamu nodokļu atlaidi, taču Talsu novadā, tāpat kā daudzos citos, neviens uz pleca par labi izdarītu darbu neuzsitīs.

Talsu novada komunālās nodaļas vadītājs Gatis Švēde-Grīnbergs skaidro: "Vislielākā latvāņu izplatība ir Laucienes pusē, tur, tāpat kā citviet novadā, vismaz pāris reizes gadā tos nopļaujam, kārtību uzturot pašvaldības zemēs. Iedzīvotāji nezvana un nesūdzas, ka nevarētu tikt galā ar latvāņiem sev piederošās teritorijās. Visi ir ieinteresēti tos laicīgi nopļaut un to arī izdara, lai nezāle neieviestos labības laukos. Sarežģītāk ir teritorijās, kurām cauri tek upes, jo sēklas gadu no gada no jauna atceļo no citiem novadiem un ātri vien izsējas."

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā neviens vien vēlas noskaidrot, kā iznīcināt latvāni; kam ziņot, ja ir atklāta tā audze; vai var piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu to apkarošanai.

VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vadītāja Olita Vigule skaidro: "Ja atklāta jauna audze, ir jāziņo VAAD. Kamēr pastāv šī iespēja, neviens gan uz Kurzemes reģiona nodaļu nav zvanījis. Teritorijas, kurās izplatījies latvānis, esam noskaidrojuši, sadarbojoties ar vietējām pašvaldībām. Vēlāk braucām šīs teritorijas mērīt. Kurzemē dažos apgabalos latvāņu izplatība raksturojama kā liela. Ģibuļu pagastā tie aug gar Dzelzupīti, arī Tiņģerē, Laucienē. Cīņa ir smaga, it sevišķi gar upēm.

Latvāņi izplatās ne tikai ar sēklām, bet arī ar saknēm. Pagastos, kur to vietā ir iesēta kāda kultūra, ir labāka situācija, bet grāvjos un pļavās, upju tuvumā, kur nevar miglot, to cita veida ierobežošana ir praktiski bezjēdzīga. Dažviet gana lopus, lai tos izēd. Govīm latvāņi garšo, tomēr, cik tad tās gotiņas ir palikušas? Jāņem vērā, ka daudziem, lai miglotu, nepietiek naudas, bet citi ir zaļi domājoši.

Aizvakar bija intervija radio ar Lauku atbalsta dienesta pārstāvi, un klausītājs tieši uzdeva jautājumu par latvāņu apkarošanu, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus, tādas iespējas gan pašlaik nav. Katram jātiek galā saviem spēkiem. Arī iepriekš faktiski nekādi līdzekļi apkarošanai nebija, vienā gadā piešķīra subsīdijas."

Latvāņu izplatību sekmē ne tikai tas, ka augs ražo ļoti daudz sēklu, kuras izplata vējš, ūdens, putni, bet arī tas, ka latvāņi pavasarī sadīgst ļoti ātri un augot jebkuru citu augu apsteidz, noēno un izspiež no vides, pauž Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta sagatavotā informācija. Kur pirms diviem gadiem vēl kupli auga dažādi savvaļas augi, tagad redzama tikai trīs - četru metru gara latvāņu audze. Process ir neiedomājami straujš, tādēļ Sosnovska latvānis ir kļuvis par postu ne vien Latvijas florai, bet noteiktos apstākļos apdraud arī cilvēku veselību. To sula dienas gaismā, nonākot saskarē ar cilvēka ādu vai gļotādu, izraisa apdegumus. Savulaik botāniķis A. Rasiņs latvāni nodēvēja par botānisko "jenotsuni".

20. gadsimta 40. gadu beigās latvānis Latvijā ievests kā perspektīvs lopbarības augs. Latvāņu zaļā masa satur daudz ogļhidrātu un olbaltumvielu, bet maz kokšķiedru, un tika izmantota, atjaucot ar rudzu salmiem, kas citādi netika izmantoti. Latvānis sēts arī bitēm kā medusaugs. Tagad gan latvānis Latvijā Augu aizsardzības likumā definēts kā Latvijas dabai neraksturīga suga, kura apdraud vietējās sugas un to dzīvotnes vai rada ekonomiskus zaudējumus, kaitējumu videi vai cilvēka veselībai. 2006. gadā tika apstiprināta programma par latvāņu ierobežošanu līdz 2012. gadam, šajā laika posmā visā Latvijas teritorijā izmērīja 10 230 hektāru lielu ar latvāni invadētu platību, kā arī izveidota datu bāze, kas pieejama Valsts augu aizsardzības dienesta mājaslapā. Tajā var iegūt detalizētu informāciju par invadētajām platībām pašvaldību administratīvajās teritorijās.

Tomēr, pamatojoties uz ekonomisko situāciju valstī un līdzekļu trūkumu, nebija iespējams veikt latvāņu izplatības monitoringu un ierobežošanas pasākumu izpildes kontroli. Tiek runāts par latvāņu ierobežošanu, nevis pilnīgu izskaušanu, kuru nebūtu iespējams veikt. Sasnovska latvānis Latvijā ir labi iedzīvojies, turklāt tā apkarošana atkarīga ne tikai no līdzekļiem. Ūdens baseinu krastu joslās, grāvmalās, ceļmalās un mežos, herbicīdu lietošana ir ierobežota vai nav pieļaujama, bet sēklas savu dīgtspēju saglabā līdz pat sešiem gadiem.

Sosnovska latvāņa sēklas izplata:

  • putni;
  •  vējš;
  • tekošs ūdens;
  • augsnes apstrādes mašīnas;
  • floristi.

Jaunākie dati par latvāņu izplatību Latvijā (25.10.2012)

Fizisku personu piederošās teritorijās konstatēti - 6476,124 ha
Juridisku personu piederošajās teritorijās - 1690,2155 ha
Pašvaldību teritorijās - 146,9389 ha
Valstij piederošajās teritorijās - 133,15499 ha
Bezsaimnieka teritorijās - 2194,5525 ha

Saskaroties ar latvāni:
praktizējoši mediķi parasti iesaka nomazgāt ādu ar ziepēm un ūdeni; ja nepieciešams, cietušo vietu apstrādāt kā termiskā apdeguma brūci, tādējādi mazinot kairinājumu. Skarto laukumu nepieciešams sargāt no saules gaismas 72 stundas, piemēram, nosedzot to.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!