Latviešu un nelatviešu nespēja vienoties var būt fatāla, uzskata arhibīskaps Vanags  (45)

"Varam paņemt kalkulatoru un parēķināt nākotnes izredzes – latviešu pasaulē ir kāds pusotrs miljons, Latvijā palicis aptuveni miljons. No tiem bērnu radīšanas vecumā ir ap 40%. Cik no tiem ir regulārie bāriņtiesu klienti, kas dzīvo no pabalstiem? Mūsu baznīca daudz strādā ar sociālā riska ģimenēm, un realitāte ir labi redzama. Arī ja pieskaitām nelatviešu minoritāti, aina būtiski neizmainās. Turklāt Latvijā ir tāda neveselīga, nesadarbīga pretimstāvēšana starp latviešiem un nelatviešiem, kādu ne vieni, ne otri patiesībā nevaram atļauties," uzsver garīdznieks.

Šī šķelšanās novārdzina, uzskata Vanags. Viņš pauž uzskatu, ka uz pasaules fona Latvijā iedzīvotāju pietiek vienai kārtīgai pilsētai. "Kādi divi miljoni. Ķīnā pianistu vien ir 60 miljoni. Ja mēs nespējam vienoties kopīgam darbam savas valsts labā, tas ir fatāli. Jā, mums ir bijusi smaga, traģiska pagātne, taču, uzturot konfrontāciju, gudri nerīkojas ne latvietis, ne nelatvietis," atzīst Vanags.

Viņš intervijā arī atzīst, ka postmoderna Rietumu sabiedrība ir demogrāfijai nedraudzīga vide.

"Laulība dekonstruēta. Ģimene plūstoša. Aborts ir neaizskaramas cilvēktiesības. Karjera un pašrealizācija vairāk atbalstīta nekā bērnu audzināšana. Latvijā demogrāfija ir viena no bēdīgākajām Eiropā. Konservatīvais pilsonis par to uztraucas, bet progresists saka – nav liela nelaime, jo pasaule jau ir pārapdzīvota, Tuvajos Austrumos ģimenēs ir 8–10 bērni, bet tauta un nacionāla valsts ir novecojuši priekšstati. Lai stāvoklis Latvijā mainītos, būtu kaut kas jāmaina dzīvesveidā, domāšanā. Jāatgriežas pie kristīgās reliģijas, jāstiprina tradicionālas ģimenes, jāpievēršas bērnu radīšanai un audzināšanai. Taču daudziem tas nozīmētu nonākt pretrunā ar eiropeiskajiem progresa principiem, kam viņi nav gatavi. Un tā ir apzināta izvēle," uzskata arhibīskaps.

Vanags arī saka, ka "būtu valstiski gudri censties uzņemt bēgļus, kam ar mums ir vairāk kopīga, jo viņi vieglāk iekļausies. Kristiešu integrācija būtu daudz vienkāršāka (..) Lieldienās sarīkotais kristiešu slaktiņš Pakistānā liecina, ka Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un citur notiek kristiešu genocīds. Viņiem reāli nav citur kur glābties kā tikai Eiropā. Diemžēl sarunā Saeimas komisijā mudinājumu pēc iespējas uzņemt kristiešus bez lielām runām noslaucīja no galda, jo Latvijas valsts nevarot šķirot cilvēkus. Rīkoties saprātīgi un rīkoties politkorekti bieži nav savienojamas lietas".