Latvijā aizvien darbojas slēptie bērnunami, raizējas Valsts kontrole
Foto: LETA

Latvijā aizvien darbojas slēptie bērnunami - internāti ar nepiemērotiem sadzīves apstākļiem, kas bērnus nošķir no ģimeniskas vides un sabiedrības kopumā, secināts kontroles revīzijas ziņojumā "Vai bērnam ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt tā spējām, vajadzībām un bērna labākajām interesēm atbilstošu izglītību?".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gandrīz desmitajā daļā Latvijas izglītības iestāžu arvien pastāv internāti. 2020./2021. mācību gadā tajos kopā bija reģistrēti 4062 bērni, no kuriem 3415 apgūst kādu no speciālās izglītības programmām. Turklāt 349 jeb desmitā daļa no šiem bērniem ar speciālām vajadzībām bija bērndārznieki.

Revīzijā analizētie dati liecina, ka mazāk par pusi no minētajiem 3415 bērniem bija no citas pašvaldības. Pārējo dzīvesvieta bija tajā pašā pašvaldībā. Turklāt gandrīz trīs ceturtdaļas bērnu, par kuriem pārbaudēs tika iegūta detalizēta informācija, dzīvošana internātā nebija pamatota ne ar attālumu, ne ar citiem objektīviem apstākļiem, kuru dēļ bērnam ik dienas nav iespējas atgriezties savā dzīvesvietā.

Kā uzsver Valsts kontrole, šie fakti kārtējo reizi liecina, ka ar internāta pakalpojumu pašvaldībās vēsturiski tiek risinātas ģimeņu sociālās problēmas. To revidentiem apstiprināja arī skolu pārstāvji.

Revidentu vērtējumā, ja dzīvošana internātā ir vienīgais risinājums, lai bērns varētu saņemt savām spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību, bērnam šajās "institucionalizētajās mājās" būtu jānodrošina mūsdienu izpratnei atbilstoši cilvēcīgi sadzīves apstākļi, tiesības uz atpūtu un privātumu, kā arī sadzīves prasmju apgūšanas iespējas. Pašlaik tas tiek nodrošināts tikai dažos no 12 revīzijas izlasē iekļautajiem izglītības iestāžu internātiem.

Tāpēc internāta pakalpojumam tāpat kā jebkuram sociālajam pakalpojumam ar izmitināšanu ir jābūt regulētam ar normatīvajiem aktiem, nosakot ne tikai minimālās higiēnas prasības, bet arī nosacījumus, kādi sadzīves apstākļi un pakalpojuma saturs ir jānodrošina katrai izglītojamo vecuma grupai. Turklāt dzīvošana internātā ir jāparedz kā izņēmuma gadījums – tikai un vienīgi tad, ja bērnam nav citas iespējas apgūt nepieciešamo izglītību, norāda Valsts kontrole.

Savukārt, vērtējot profesionālās izglītības piedāvājumu jauniešiem ar speciālām vajadzībām, Valsts kontrole secinājusi, ka lielākoties profesionālās pamatizglītības programmas primāri nav vērstas uz to, lai jaunietis pēc mācībām varētu strādāt izvēlētajā profesijā.

Galvenokārt tas saistīts ar ļoti ierobežoto apguvei piedāvāto profesiju klāstu. Lielākā daļa izglītības iestāžu piedāvā iespēju apgūt tikai divas profesionālās pamatizglītības programmas – "Ēdināšanas pakalpojumi" un "Kokizstrādājumu izgatavošana". Turklāt izglītības iestādes ne vienmēr ir ieinteresētas, lai izglītojamais pēc programmas apguves uzsāktu darba gaitas.

Tā vietā, lai iedrošinātu izglītojamo uzsākt darba gaitas, jaunietis tiek aicināts turpināt mācības citā skolas piedāvātajā izglītības programmā. Vismaz 92 gadījumos izglītojamais vienā izglītības iestādē pēc kārtas mācījās divās profesionālās pamatizglītības programmās, bet četros gadījumos vienā izglītības iestādē pēc kārtas apguva pat trīs programmas. Arī atbalsts darbavietas atrašanai pēc izglītības programmas absolvēšanas nav paredzēts.

Revidentu ieskatā, pirms uzņemšanas profesionālās pamatizglītības programmā ir jāvērtē jaunieša piemērotība izvēlētās profesijas apguvei un spējas uzsākt darba gaitas, bet pēc izglītības programmas absolvēšanas ir jāsniedz atbalsts potenciālo darba devēju uzrunāšanai un iesaistei Nodarbinātības valsts aģentūras nodarbinātības veicināšanas pasākumos.

Tāpat Valsts kontrole aicina pārskatīt izglītības iestāžu piedāvātās profesionālās pamatizglītības programmas un attīstīt tādas, kurās darba devēji ir gatavi jauniešiem ar speciālām vajadzībām piedāvāt arī darbavietas. Statistikas dati liecina, ka tikai 20% absolventu strādā vai kādu laiku ir strādājuši apgūtajā profesijā, bet pārējie 80% apgūtās profesionālās prasmes darba gaitās neizmanto.

Valsts kontrole veica revīziju, lai noskaidrotu, vai bērniem ar speciālām vajadzībām ir iespēja saņemt viņu spējām un vajadzībām atbilstošu izglītību.

Revīzijas secinājumi liecina, ka ne vienmēr atbildīgo institūciju – Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu, pašvaldību, izglītības iestāžu – darbība šajā jomā prioritāri notiek bērnu interesēs. Secinājumi norāda uz atbildīgo institūciju neieinteresētību un vienaldzību bērnu ar speciālām vajadzībām jautājumu risināšanā.

Ar ziņojumu var iepazīties šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form