Saskaņā ar iedzīvotāju pašvērtējumu 23,1% uzskata, ka atrodas starp labējo un kreiso ideoloģiju. 19,1% uzskata, ka ir galēji labēji, un 17,5% domā, ka ir drīzāk labēji. 11,1% uzskata, ka ir drīzāk kreisi orientēti, un 4,4% identificē sevi ar galēji kreisajiem. 24,7% nespēja sevi skaidri identificēt ar kādu no šīm ideoloģijām.
Pētījuma laikā šiem cilvēkiem tika uzdoti 11 dažādi ar vērtīborientācijām "labējs-kreiss" saistīti jautājumi. Apkopojot atbildes, SKDS secināja, kāda ir reālā situācija ar kreiso un labējo proporcijām Latvijā - tā būtiski atšķīrās no tā, ko cilvēki domā par sevis pārstāvēto ideoloģiju.
Realitātē Latvijā ir 43,6% drīzāk kreisi orientētu cilvēku un 11,5% galēji kreisi orientētu sabiedrības pārstāvju. 39,5% nav ne kreisi, ne labēji. Drīzāk labēji orientēti ir 5,4%, un galēji labējo skaits ir pielīdzināms 0%.
"Šie procenti nav uztverami kā "iecirsti klintī", un tie var kaut kādā ziņā mainīties, ja tiktu izvēlēti citi kritēriji, pēc kuriem uzdot jautājumus. Taču arī tādā gadījumā rezultāts būtu līdzīgs," šodien pētījuma prezentācijā ES mājā skaidroja SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
"Reālie rādītāji liecina, ka nav lielas atšķirības starp latviešiem un krieviem attiecībā uz politisko orientāciju - mēs visi esam vairāk kreisi orientēti," uzsvēra Kaktiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
