Pēc žurnālista domām, jautājuma atrisinājums tiek vilcināts līdz pēdējam brīdim, atbildība par likuma piemērošanu no likumdevējvaras pāriet uz izpildvaru un tālāk uz zemāka ranga amatpersonām, sākotnējā dokumenta variantā tiek iekļautas "rupjas diskriminējošas normas", kuru likvidēšana rada liberalizācijas ilūziju.
"Šodien republikas krievu kopienai ir sarežģītas izjūtas. No vienas puses, galīgais noteikumu teksts ir liberālāks nekā visi iepriekšējie.. No otras puses, ar noteikumu pieņemšanu republikas valodas likumdošana iegūst pabeigtu formu, kas ir vēl stingrāka nekā līdzšinējā," teikts komentārā.
Žurnālists izsaka minējumu, ka EDSO šos noteikumus vērtēs atzinīgi, lai arī tie ir pretrunā visiem trijiem visaptverošās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību pantiem, kas nosaka valodas politiku.
"Tomēr būtiskāka ir nevis viena vai otra Eiropā vispāratzīta cilvēktiesību normu panta neievērošana, bet gan to gara principiāla ignorēšana. Latvijas varas iestāžu valodas politika pilnībā ignorē to, ka republikā 40 procenti iedzīvotāju ir krievu valodā runājošie," uzskata žurnālists.
Pēc autora domām, opozīcijas bloka "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" plānotā protesta akcija pret valsts valodas likumu, kas stāsies spēkā 1.septembrī, kā arī Krievijas rīcība var likt Rīgai mainīt šo likumu.
"Pašreizējā situācijā ļoti daudz ir atkarīgs no Krievijas nostājas. Ja tai izdosies izraisīt starptautisku skandālu, līdzīgu tam, kas izcēlās pirms pusotra gada, un juridiski precīzi apelēt pie Eiropas cilvēktiesību dokumentiem, Latvijai, visticamāk, būs jādemokratizē sava valodas politika," uzskata laikraksta "Ņezavisimaja gazeta" korespondents.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
