Latvijā atsākusies kūlas dedzināšana

"Spriežot pēc tā, ka aiz loga ir saulīte un tuvojas brīvdienas, var prognozēt, ka šis skaitlis pieaugs," sacīja Vetere, norādot, ka, līdzīgi kā pērn, arī šogad atbildīgās institūcijas plāno īstenot informatīvu kampaņu, aicinot Latvijas iedzīvotājus atturēties no vēlmes dedzināt kūlu.

Vetere stāstīja, ka VUGD darbiniekiem pavasaris ir viens no saspringtākajiem darba periodiem tieši kūlas ugusngrēku dēļ. Šogad jau 13.martā bija reģistrēti pirmie trīs kūlas ugunsgrēki – Rīgā, Saldus un Dobeles rajonos. Taču, kā liecina pēdējo desmit gadu bēdīgā statistika, šo ugunsgrēku skaits ik gadus sasniedz vairākus simtus vai pat tūkstošus, nesot sev līdz arī cilvēku upurus, nopostītas ēkas un izdegušas milzīgas zemes platības.

Pagājušajā gadā visvairāk ugunsgrēku reģistrēts Rīgā un Rīgas rajonā, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes rajonos. Savukārt vismazāk kūla degusi Alūksnes, Saldus, Talsu, Kuldīgas un Limbažu rajonos.

Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļmalās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud ceļu satiksmes dalībniekus. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta.

Kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un šie ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

VUGD norāda, ka sabiedrības apziņas līmenis bieži ir nepietiekams, lai saprastu, ka senču sensenis izmantotais ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens- dedzināšana – nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi. Tomēr daudzi zemes apsaimniekotāji izmanto tieši kūlas dedzināšanu, lai sakoptu savus neapsaimniekotos laukus. Tāpat ne reti kūlas dedzināšana ir visīstākā ļaunprātība, jo tas tiek darīts tikai tādēļ, lai papriecātos par liesmojošo lauku, iespējams arī paskatītos, kā tad šo uguni dzēsīs. Taču nereti kūlas ugunsgrēkus izraisa arī autobraucēji un vilcienu pasažieri, kuri, no braucošā transporta līdzekļa, pa logu izmet nenodzēstu izsmēķi, kas, iekrītot nesakoptās ceļa vai dzelzceļa malas sausajā zālē, izraisa ugunsgrēku.

Aizvadītajos gados sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām tika rīkotas informatīvas kampaņas, zaļās patruļas, izdotas informatīvas lapas, taču tas diemžēl iedzīvotājos neradīja pilnīgu izpratni par kūlas dedzināšanas ļaunumu. VUGD jau pagājušajā gadā rīkoja kopīgus reidus ar Valsts policijas un Pašvaldības policijas darbiniekiem. Tika sastādīti 364 lēmumi par administratīvo sodu piemērošanu, uzlikta soda nauda 3654 latu vērtībā. Arī šogad tiks rīkoti kopīgi reidi. Taču ir plānots, ka tiklīdz VUGD saņems informāciju par kūlas ugunsgrēku, par to tiks informēta arī policija, lai viņi ierastos notikuma vietā un noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas.

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu var izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām līdz simts latiem, bet juridiskajām personām – līdz tūkstoš latiem. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divsimts līdz piecsimt latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā pagājušajā gadā VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums. VUGD atgādina, ka kūlas ugunsgrēku dzēšana ir fiziski smaga un pat bīstama ugunsdzēsējiem – nav ūdens un piebraucamo ceļu, tiek lauzta tehnika, braucot pāri arumiem un grāvjiem. Ugunsdzēsējiem jāstrādā garas stundas tiešā uguns tuvumā un stipros dūmos, izmantojot sauso dzēšanas paņēmienu - roku rīkus, slotas. Ir dienas, kad izsaukumi uz ugunsgrēkiem sasniedz 300 parasto ap 30 izsaukumu vietā. Dzēsēji bez atpūtas steidz no viena ugunsgrēka uz otru, turklāt šāds kūlas ugunsgrēku skaits nopietni apdraud ugunsdzēsēju palīdzības savlaicīgu saņemšanu arī citās nelaimēs.

VUGD aicina ikvienu palīdzēt mazināt kūlas dedzināšanas neprātu. "Nededziniet paši un neļaujiet dedzināt citiem!" aicina VUGD.