Latvija Eiropas Savienības (ES) komisāra amatam izvirzīs diplomātu ar gandrīz 10 gadu stāžu, bijušo vēstnieku ES Andri Piebalgu (LC), šodien vienojās valdība.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopš šā gada maija, kad ES pievienojās desmit jaunas valsti, Piebalgs vada pirmās no Latvijas izvirzītās komisāres, arī ilggadējas diplomātes Sandras Kalnietes biroju.

Ministri uzskata, ka Piebalgs labi pārzina Eiropas lietas un spēs labi atbildēt uz Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Indulis Emsis (ZZS).

Piebalgs piekritis ieņemt ES komisāra amatu. Arī nākamais Eiropas Komisijas vadītājs Žozē Manuels Barrozu viņu atzinis par labāko no iespējamajiem kandidātiem, informēja Emsis.

Piebalgs varētu ieņemt nodokļu un muitas lietu komisāra amatu, kas iepriekš bija paredzēts Eiropas Parlamenta deputātu kritizētajai kandidātei no Latvijas - Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei (ZZS), tomēr netiek izslēgta iespēja, ka viņš varētu saņemt arī kādu "labāku portfeli". Borrozu aicinājis pagaidām to neizpaust, piebilda Emsis.

Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Jaundžeikars aģentūrai LETA atzina, ka Latvijai varētu tikt piedāvāts enerģētikas komisāra postenis. Enerģētikas komisāra amats, pēc Jaundžeikara domām, ir daudz izdevīgāks nekā līdzšinējais nodokļu un muitas lietu komisāra amats, ņemot vērā šā jautājuma nozīmi dialogā ar Krieviju.

Kā ziņots, no Barrozu tika saņemta vēstule ar oficiālu aicinājumu izvirzīt jaunu komisāra amata kandidātu Ūdres vietā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Ūdre nav vēlējusies pati atteikties no viņas nominēšanas komisāra amatam. Ar Ūdri aģentūrai LETA sazināties nav izdevies, jo viņa esot slima.

Kā ziņots, Ūdre bija viena no tiem ES komisāru kandidātiem, kuri izpelnījās Eiropas Parlamenta kritiku. Arī visvairāk kritizētā komisāra kandidāta - Roko Butiljones vietā Itālija izvirzīs jaunu kandidātu, kas, visticamāk, būs pašreizējais ārlietu ministru Franko Fratini.

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīva datiem 47 gadus vecais Piebalgs augstāko izglītību ieguvis Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē.

No 1980. līdz 1988.gada viņš strādāja dzimtās pilsētas Valmieras 1.vidusskolā, bija šīs mācību iestādes direktors. No 1984. līdz 1986.gadam bijis arī deputāts Valmieras rajona pašvaldībā.

No 1988. līdz 1990.gadam Piebalgs bija Tautas izglītības ministrijas vecākais speciālists, bet no 1990. līdz 1993.gadam ieņēma tautas izglītības ministra amatu Ivara Godmaņa vadītajā Ministru padomē.

Piebalgs ir viens no partijas "Latvijas ceļš" (LC) dibinātājiem. No LC saraksta viņš tika ievēlēts 5.Saeimā, kur vadīja Budžeta un finanšu komisiju.

1994.gada augustā Piebalgs, atbalstot Māri Gaili (LC), atteicās kandidēt uz premjera amatu un Gaiļa vadītajā valdībā no 1994. līdz 1995.gadam ieņēma finanšu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus.

No finanšu ministra amata Piebalgs atkāpās 1995.gada maijā, par demisiju paziņojot Saeimas ārkārtas sēdē, kurā tika spriests par krīzi komercbanku sistēmā un valsts budžetā. Uzreiz pēc demisijas viņš nolika arī Saeimas deputāta mandātu un paziņoja, ka nekandidēs nākamajās Saeimas vēlēšanās.

Tā paša gada jūnijā Piebalgs sāka stažēties Ārlietu ministrijā (ĀM) un augustā kļuva par Latvijas vēstnieku Igaunijā. Kopš 1998.gada Piebalgs bija Latvijas vēstnieks ES, 1999.gada oktobrī tika iecelts par Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītāja vietnieku.

Latvijā Piebalgs atgriezās 2003.gada augustā, kad tika nozīmēts par ĀM valsts sekretāra vietnieku ES jautājumos, bet 2004.gada maijā atkal devās uz Briseli, kur vada Eiropas komisāres Kalnietes biroju.

Piebalgs ir precējies, trīs bērnu tēvs.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form