Latvijā pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienību (ES) un tās institūcijām dalās, uzticēšanās ES institūcijām tikai nedaudz gūst pārsvaru par neticību ES iestādēm, liecina "Eurobarometer" pētījumi, kurus veic Eiropas Komisija sadarbībā ar "TNS Opinion & Social".
Kopumā gandrīz katrs otrais eiropietis pauž uzticēšanos Eiropas Savienībai (rādītājs kopš 2005.gada novembra palielinājies par 3 %).

Latvijā tikai nelielu pārsvaru gūst uzticēšanās ES – biežāk tiek pausta uzticēšanās (43 %), tajā pašā laikā liela daļa Latvijas pilsoņu (39 %) izsaka savu neuzticēšanos Eiropas Savienībai.

Latvijas pilsoņu attieksme pret Eiropas Savienības institūcijām ir pozitīva vai neitrāla – apmēram vienādi lielai daļai pilsoņu ir vai nu pozitīva attieksme pret Eiropas Komisiju un Parlamentu vai vispār nav sava viedokļa. Pret Eiropas Savienības institūcijām negatīva nostāja ir vērojama retāk nekā pret pašu Eiropas Savienību.

15 vecajās dalībvalstīs uzticēšanās Eiropas Savienībai ir tikai 45 %, tad 10 jaunajās dalībvalstīs tā ir vērtējama jau kā augsta - 60 %.

Marita Karballo, TNS Polling & Social galvenā vadītāja norāda, ka "Eiropas pilsoņu uzticēšanās pieaugums dažādām Eiropas institūcijām ir ļoti pozitīva ziņa, tomēr dažādās valstīs šie skaitļi ievērojami atšķiras. Šie rezultāti vispārējā iedzīvotāju viedokļa kontekstā ir nozīmīgi, jo parasti uzticēšanās līmenis tādām tradicionālām institūcijām kā valdība, parlaments, tiesību sistēma vai politiskās partijas ir ļoti zems. Ņemot vērā šo uzlabojumu, Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties un strādāt ar tām valstīm, kurās uzticēšanās rādītāji ir salīdzinoši zemāki."

Visaugstākais uzticēšanās līmenis Eiropas Savienībai ir vērojams Ungārijā (70 %), Grieķijā un Slovēnijā (katrā pa 63 %). Savukārt tādās vecajās dalībvalstīs kā Somija, Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Francija un Vācija ir vērojama viszemākā uzticēšanās Eiropas Savienībai. Šajās valstīs Eiropas Savienībai neuzticas 49 %-70 % pilsoņu.

Kopumā neuzticēšanās Eiropas Komisijai ir samazinājusies par 4 punktiem no 33 līdz 29 procentiem. Tajā pašā laikā to cilvēku īpatsvars, kuriem ir tendence šai institūcijai uzticēties, ievērojami nav mainījies (47 %).

Augstāka uzticēšanās Eiropas Parlamentam ir vērojama arī 10 jaunajās dalībvalstīs (58%), kamēr 15 vecajās dalībvalstīs tā ir 50 %. Augstāku uzticēšanos Eiropas Parlamentam pauž Ungārijā (71 %), Beļģijā, Itālijā, Slovēnijā (katrā valstī pa 65 %) un Luksemburgā (64 %) dzīvojošie. Pretēja aina, kur neuzticēšanās skaidri pārsniedz uzticēšanos, vērojama Apvienotajā Karalistē (46 % pret 31 %).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!