Gājiens, kurā piedalīsies aptuveni 400 leģionāru, tradicionāli sāksies Doma laukumā pēc piemiņas dievkalpojuma Doma baznīcā, bet tālāk virzīsies pa Zirgu, Meistaru un Kaļķu ielām līdz Brīvības piemineklim, kur tiks nolikti ziedi.
Kā pasākuma vadītājs Rīgas domē pieteikts Latvijas Nacionālo karavīru biedrības priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, bet kā viņa palīgi - Edgars Skreija un Haralds Veilands. Vēl gājienā paredzēti astoņi kārtības uzturētāji.
Par pieteikto gājienu ir informēta pašvaldības policija.
Vēlāk Latvijas Nacionālo karavīru biedrības un citu karavīru apvienību pārstāvji savus cīņu biedrus pieminēs Brāļu kapos un Lestenes kapos.
16.marts līdz 1998.gadam Latvijā tika atzīmēts kā Latviešu leģiona piemiņas diena, taču ar likumu šāda atceres diena noteikta nebija, to noteica minētā gada vasarā. Taču jau šā gada sākumā Saeima 16.marta latviešu karavīru piemiņas dienu pārcēla uz 11.novembri - Lāčplēša dienu.
Leģionāru dienas atceres pasākumus šogad apspriedusi arī valdība. Lai arī nekāds speciāls rīkojums nav izdots, premjers Andris Šķēle ir pārliecināts, ka neviens no viņa ministriem tajos nepiedalīsies. Tagad no valsts svētkiem tie esot kļuvuši par atsevišķu cilvēku un ģimeņu svētkiem un katram ir tiesības tos atzīmēt. Tādās pašās domās esot Valsts prezidente.
Tikmēr vecie karavīri aizvainojumā pārmet valdībai, Saeimai un prezidentei, ka latviešu karavīru atceres diena ārzemēs tiek nepareizi izprasta un tieši augstāko institūciju uzdevums būtu skaidrot tās patieso nozīmi, bet tam valstsvīri esot par gļēvu.
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis šogad nav devis īpašus norādījumus Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem, kas viņiem liegtu piedalīties 16.marta pasākumos, jo šogad pasākumam nav valstiskas nozīmes.
"Katram armijniekam pašam jāzina, vai piedalīties vai ne," BNS iepriekš sacīja aizsardzības ministrs. Pirms diviem gadiem savu amatu 16.marta pasākumu dēļ zaudēja armijas komandieris Juris Dalbiņš, kurš uz atceres dienu bija ieradies karavīra formā.
1998.gadā leģionāru gājiens Rīgas centrā no Doma laukuma uz Brīvības pieminekli radīja lielu ažiotāžu. Krievu presē notiekošo sauca par "esesiešu maršu", bet Latvijai tika pārmests, ka tā atbalsta nacistiskā režīma aizstāvjus.
Pagājušajā gadā valsts amatpersonas jau savlaicīgi gatavojās 16.martam, skaidrojot šīs dienas nozīmi. Piemēram, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Latvijas karavīru neformālajām organizācijām un pārrunāja gaidāmos pasākumus. Prezidents pauda, ka šajā dienā būtu jānotiek īsam atceres brīdim, kurā piedalītos visu karavīru biedrību pārstāvji.
Latviešu leģions izveidots 1943.gada februārī, savukārt 16.martu kā latviešu leģiona piemiņas dienu atzīmē tāpēc, ka šajā dienā 1944.gadā Opočkas rajonā pie Veļikajas upes latviešu leģiona 15. un 19.divīzija varonīgi cīnījās pret PSRS armiju.
Pavisam latviešu leģionā tika iesaukti 140 tūkstoši cilvēku, no tiem apmēram 50 tūkstoši krita karā vai mira izsūtījumā pēc padomju varas atjaunošanas Latvijā. 1950.gadā Vašingtonā publicēja deklarāciju, ka Baltijas SS leģioni uzskatāmi par īpašām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tāpēc nav uzskatāmi par ASV valdībai naidīgu kustību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
