Bioterorisma apstākļos Latvijai būtu steidzami jāiegādājas vakcīnas pret Sibīrijas mēri, jo tādas rezerves valstī nav nodrošinātas. Par to ceturtdien pastāstīja Latvijas infektoloģijas centra (LIC) direktore Baiba Rozentāle.
Latvijā, pēc infektoloģes vārdiem, bīstamās karantīnas slimības - Sibīrijas mēris, bakas, mēris, tularēmija, botulisms - var parādīties gadījumā, ja valstī ieceļos kāds ārzemēs inficētais. Tomēr speciālo vakcīnu rezerves Latvijā nav un tās būtu steidzami jāiegādājas, visticamāk, Krievijā, kur reto slimību vakcīnas ražo bruņoto spēku vajadzībām.

Rozentāle klāstīja, ka mēra, baku un Ebola vīrusa parādīšanās gadījumos slimnieks obligāti jāizolē un profilaktiskā ārstēšana jānodrošina arī mediķiem un slimnieka kontaktpersonām, kurus arī būs jāvakcinē.

Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras (VOVAA) preses sekretāre Egita Pole pastāstīja, ka neparedzēto gadījumu un epidēmiju rezerves līdzekļu fonds šā gada sākumā bijis aptuveni 600 tūkstoši latu, tomēr šobrīd tas gandrīz jau esot izsmelts un katru gadu tam ir tendence samazināties.

Pole gan uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvijā atklās pasaules bioterorisma sekas, lēmums par līdzekļiem vakcīnu iegādei būs jāpieņem valdības līmenī un, iespējams, jāmeklē no valsts budžeta līdzekļiem.

LIC tehniski šobrīd ir nodrošināts tā, lai ar mākslīgās plaušu ventilācijas aparātiem varētu nodrošināt līdz 20 pacientu, kuriem ir nepieciešama intensīvā terapija, bet ar Rīgas domes (RD) investīciju palīdzību gada beigās LIC varētu iegādāties jaunāko diagnostikas aparatūru, barokameru un speciālos drošības boksus izmeklēšanas laboratorijai.

RD investīcijas LIC ir paredzētas 176 000 latu apjomā. Pēdējās investījas 112 000 latu apjomā LIC ir bijis valsts ieguldījums 1997.-1998.gadā. Tā kā 1981.gadā Pasaules veselības organizācijas pasludināja bakas par izskaustām, tad 20 gadu laikā ir izveidojusies vesela paaudze tādu cilvēku, kuri pret bakām nav vakcinēti, bet šī infekcija ir ļoti bīstama un izplatās gaisa pilienu ceļā, bet tās sporas saglābājas arī apkārtējā vidē.

Ik gadu reģistrē arī piecus sešus botulisma gadījumus. Botulisma eksotoksīna avots ir sēņu un sālītās cūkgaļas konservi, un viens grams toksīna var nogalināt 100 000 cilvēku. Tā ir spēcīga bioloģiskā inde, kas producē mikroorganismus. Savukārt tularēmiju raksturo drudzis, limfātisko mezglu bojājumi un intoksikācija.

Īpaši bīstamas vīrusu slimības ir arī Ebola un Marburga slimības, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Slimniekam tiek bojātas aknas, centrālā nervu sistēma un kuņģa zarnu trakts. Mēra infekciju pārnesā grauzēji un blusas, no kuriem var inficēties cilvēks un tālāk infekciju izplatīt gaisa pilienu ceļā. Tiek bojāti iekšējie orgāni, limfātiskie mezgli un ādas virsma, slimībai ir ļoti augsta letalitāte.

ASV Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) uzsver, ka trīs Sibīrijas mēra gadījumi Floridas štatā neizslēdz bioloģisko teroristu uzbrukumu iespējas. Sibīrijas mēris ir akūta ādas infekcija, ko izplata mājlopi, taču var inficēties arī ieelpojot vīrusa sporas, bet no cilvēka inficēties nevar. Latvijā 60. gados reģistrēti atsevišķi Sibīrijas mēra gadījumi lauku rajonu lopkopiem.

Krievijas ziņu portāls "Gazeta.ru" ceturtdien vēstī, ka Krievijas specdienestu rīcībā esot informācija, ka bakteriālos un bioloģiskos ieročus talibu teroristi varot pielietot 20 Krievijas lielākajās pilsētās. Par bioterora bīstamību esot brīdināta Krievijas Iekšlietu ministrijas ūdens un gaisa transporta iekšlietu pārvalde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!