1995.gadā tika parakstīts Latvijas un ES asociācijas līgums.
Jau 1993.gadā ES Kopenhāgenas padome apstiprināja prasības jaunajām kandidātvalstīm, kas tām jāizpilda, lai varētu iestāties ES. Tika noteikti tā dēvētie Kopenhāgenas kritēriji - demokrātiju nodrošinošo institūciju stabilitāte, likuma vara, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību ievērošana, funkcionējošas tirgus ekonomikas darbība, kā arī spējas izturēt konkurenci ES, spējas uzņemties dalībvalsts pienākumus, tai skaitā politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības uzdevumu īstenošanā.
1995.gada 13.oktobrī Valsts prezidents un Ministru prezidents parakstīja Latvijas oficiālo lūgumu par uzņemšanu ES. 14.oktobrī visas 6.Saeimā pārstāvētās politiskās partijas parakstīja kopīgu deklarāciju par mūsu valsts integrāciju ES, bet 27.oktobrī valdība iesniedza ES prezidentūrai pieteikumu par Latvijas vēlmi iestāties savienībā.
ES integrācijas process turpinājās 1996.gadā, kad Ministru kabinets apstiprināja pirmo Nacionālo programmu Latvijas integrācijai ES, tika izveidota arī Eiropas integrācijas padome un darbu Latvijā sāka Eiropas Komisijas delegācija. Latvija iesniedza EK atbildes uz vairāk nekā 2000 jautājumiem.
1997.gadā Briselē tika atklāta Latvijas pārstāvniecība ES, darbu sāka Eiropas kustība Latvijā. 12.decembrī ES Luksemburgas padome nolēma iekļaut visas ES kandidātvalstis uzņemšanas procesā.
Nākamā gada 1.februārī stājās spēkā Latvijas un ES Asociācijas līgums (Eiropas līgums). EK nāca klajā ar progresa ziņojumiem par kandidātvalstīm.
1999.gadā decembrī Helsinku padomē tika nolemts uzsākt iestāšanās sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija EK progresa ziņojumi. Latvijas atbilstība iestāšanās kritērijiem EK ziņojumā novērtēta atzinīgi jau otro gadu pēc kārtas. Tas bija apliecinājums, ka integrācijas process ES ļāvis mobilizēt Latvijas iekšējās reformas.
2000.-2001.gadā noritēja Latvijas iestāšanās sarunas. 2002.gada februārī darbu sāka ES Konvents, lai apspriestu savienības nākotnes jautājumus. Apspriedēs iesaistīti esošo un kandidātvalstu pārstāvji. 18.novembrī ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome nolēma, ka jaunās ES dalībvalstis tiks uzņemtas 2004.gada 1.maijā. 13.decembrī Kopenhāgenas ES Padomes tikšanās laikā Latvija oficiāli noslēdza iestāšanās sarunas ES.
2003.gada 16.aprīlī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, premjerministrs Einars Repše (JL), ārlietu ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos ES.
Sākot ar 1.maiju, kandidātvalstis iegūst novērotāja statusu ES institūcijās - deviņi Latvijas deputāti kļūst par novērotājiem Eiroparlamentā, valdības un ministriju pārstāvji novērotāja statusā sāk piedalīties ES Ministru padomes sanāksmēs un darba grupās.
Eiropas Konvents vienojās par ES konstitūcijas projektu.
2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību ES. Pirms referenduma izvērsta vērienīga informatīvā kampaņa. Latvijas pilsoņi teica "jā" dalībai ES - par iestāšanos nobalsoja 66,97%, pret - 32,26%.
30.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
