Latvija ceturtdien Strasbūrā oficiāli no Itālijas pārņēma prezidentūru Eiropas Padomē. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, pārņemot prezidentūru EP Ministru komitejā, solīja koncentrēties ne tikai uz politiskajiem jautājumiem, bet īpašu uzmanību pievērst arī Eiropas mazajām kultūrām.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Bērziņš norādīja, ka Latvijas galvenais uzdevums ir pierādīt kā mazai valstij savas spējas vadīt organizācijas darbu un tas būs ieguldījums arī pozitīva valsts tēla veidošanā. Viņš uzsvēra, ka Latvija prezidentūru negrasās izmantot divpusējo attiecību kārtošanai ar jebkuru no dalībvalstīm. Latvija prezidentūrai noteikusi piecas plašas prioritātes. Politiskajā jomā īpaša uzmanība tiks pievērsta situācijai Balkānos un Kaukāzā, tāpat Latvija meklēs veidu, kā uzlabot EP institucionālo efektivitāti. Latvija programmā arī izteikusi rūpes par apstākļiem, kas varētu mazināt Eiropas Cilvēktiesību tiesas efektivitāti, un arī tā būs viena no galvenajām darba jomām.

Cilvēktiesību tiesas tiesnesis no Latvijas Egils Levits paskaidroja, ka runa ir par tiesas noslogotību, jo pašreizējā cilvēktieību konvencija paredz katram tiesībam vērsties šajā tiesā, un tie ir 800 miljoni cilvēku.

Tomēr tiesas iespējas ir ierobežotas un daudzas sūdzības arī neietilpst tiesas kompetencē. Tādēļ nepieciešams pārdomāt tiesas atslogošanu, nosakot, ka cilvēktiesības primāri ir nacionālo tiesu jautājums un tikai gadījumā, ja tas nefunkcionē, lietas nonāk Strasbūrā. Tāpat jādomā par mehānismu, lai tiesa varētu koncentrēties uz principiāliem spriedumiem un nebūtu pārslogota ar lietām, kurām jau ir daudz precedentu.

Latvija prezidentūras laikā arī apņēmusies uzsvērt EP, vecākās cilvēktiesību organizācijas Eiropā, lomu standartu noteikšanā ne tikai dalībvalstīs, bet arī kandidātēs un novērotājvalstīs.

Īpaša uzmanība Latvijas prezidentūrā būs veltīta kultūras mantojumam un tā saglabāšanai, jo tā esot viena no jomām, kurā Latvija var daudz ko dot. Tādēļ decembrī Latvijā notiks EP kampaņas "Eiropa - kopīgais mantojums" noslēguma konference, bet aprīlī - starptautiska konference par mazajām valodām Eiropā 21.gadsimtā, kurā varētu piedalīties arī Valsts prezidente Vaira Vīķe - Freiberga. Lai uzsvērtu kultūras lomu Latvijas prezidentūrā, ceturtdien EP atklās arī Intas Rukas un Andreja Granta fotoizstādi "Changing and unchanging reality", vēl plānota arī izstāde par Rīgas 800.jubileju.

23.janvārī prezidentūras ietvaros ar runu EP parlamentārajā asamblejā uzstāsies Vīķe - Freiberga, kā arī 25.janvārī - Indulis Bērziņš, kurš runās par prezidentūras programmas izpildi.

Prezidentūra tiek pārņemta angļu alfabēta secībā.

Eiropas Padome izveidota 1948.gadā un šobrīd organizācijā ir 41 dalībvalsts. Latvija par Eiropas Padomes dalībvalsti kļuva 1995.gadā, bet jau 1991.gadā ieguva speciāla viesa statusu.

Organizācijas galvenie mērķi ir aizstāvēt cilvēktiesības, demokrātijas attīstību nu tiesiskas valsts izveidošanu. Padome risina arī ar minoritātēm saistītus jautājumus, rūpējas par vides aizsardzību, cīnās pret AIDS un narkomānijas izplatību, organizēto noziedzību.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form