Šādu Latvijas nacionālo pozīciju EM piedāvā apstiprināt valdībai pirms ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes ārkārtas sanāksmes.
Eiropadomes sanāksme jau pievērsās Japānas kodoldrošības krīzes jautājumam pagājušajā nedēļā, bet pirmdien plāno vēlreiz lemt par "visaptverošu un precīzu enerģētikas situācijas novērtējumu, ņemot vērā aktuālos notikumus un to esošo un potenciālo ietekmi".
Latvija atbalsta ieceri izvērtēt pēdējos starptautiskos notikumus, "īpaši Japānas kodolenerģētikas krīzi, un to ietekmi uz enerģijas tirgiem pasaulē un ES enerģētikas sektoru", teikts EM sagatavotajā ziņojumā valdībai.
EM arī piedāvā atbalstīt nepieciešamību pārbaudīt drošību Eiropas atomelektrostacijās, uzskatot, ka būtu jāpanāk vienošanās ar ES kaimiņvalstīm, ka līdzvērtīgas drošības pārbaudes notiktu arī to teritorijās esošās AES, īpaši stacijās, kas atrodas ES ārējo robežu tuvumā.
Jau ziņots, ka 11.martā notikušajā 9,0 balles pēc Rihteras skalas stiprajā zemestrīcē nopietni tika bojāta Fukusimas 1.AES reaktoru dzesēšanas sistēma. Bojājumu dēļ notika vairākas eksplozijas un avārijas, kas radīja arī radiācijas noplūdes.
Svētdien vienā no Fukušimas AES reaktoriem bīstami pieauga spiediens, un, lai novērstu eksploziju 3.reaktorā, speciālisti plānoja atmosfērā kontrolēti izlaist radioaktīvo gāzi. Tomēr vēlāk speciālisti atteicās no ieceres izlaist atmosfērā gāzi, jo spiediens reaktorā stabilizējās. Ja gāze tiktu izlaista atmosfērā, AES apkārtnē atkal pieaugtu radiācijas līmenis. Tas varētu kavēt darbus pie AES dzesēšanas sistēmu darbības atjaunošanas.
Svētdien arī izdevies atjaunot energoapgādi zemestrīcē un cunami cietušās "Fukušimas 1" atomelektrostacijas otrajam energoblokam. Inženieri svētdien arī sāka sūknēt ūdeni AES ceturtajā energoblokā. Japānas valdības ģenerālsekretārs Jukijo Edano paziņoja, ka blokā jau ir "zināms ūdens daudzums", kas jau nodorošina "stabilu dzesēšanas efektu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
