Foto: Shutterstock
Latvijā šogad jau trīs cilvēki inficējušies ar ļoti lipīgu infekcijas slimību – masalām, un tas ir tikpat daudz, cik aizvadītajos trīs gados kopumā, liecina Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) dati.

Visiem trīs saslimušajiem klīniski un laboratoriski apstiprināta inficēšanās ar masalu vīrusu. Divi ar masalām saslimušie pieaugušie cilvēki ārstējušies Latvijas Infektoloģijas centrā, saslimušais bērns – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā.

Pirmais šogad Latvijā reģistrētais masalu gadījums uzskatāms par ievesto masalu gadījumu - saslimis kāds ceļotājs. Trešais saslimušais inficējies tepat Latvijā, kas norāda par masalu vīrusa iespējamo cirkulāciju Latvijā, informē LIC direktora vietniece, docente Jeļena Storoženko.

Epidemioloģe, Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Anita Brila uzskata, ka Latvijā nelieli masalu uzliesmojumi varētu būt to personu vidū, kuras nav vakcinētas pret masalām, vai ir daļēji vakcinētas. Viņa uzsver, ka vienīgais efektīvais veids, lai izvairītos no saslimšanas ir vakcinācija.

Brila norāda, ka masalu klīniskās pazīmes sākotnēji var maldīgi liecināt, ka cilvēks saslimis ar kādu no akūtām augšējo elpceļu infekcijām, tai skaitā ar gripu - saslimušajam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, pat līdz 39 – 40 grādiem, drudzis, sauss klepus, deguna un rīkles gļotādas iekaisums.

Masalām raksturīgie izsitumi parādās dažas dienas vēlāk, tādēļ svarīgi, pamanot šādus simptomus, laikus veikt nepieciešamās analīzes un paraugu laboratorisko pārbaudi, lai noteiktu, vai cilvēks ir inficējies ar bīstamo masalu infekciju, norāda Brila. Epidemioloģe uzsver, ka infekcijas avots – slims cilvēks - apkārtējiem ir bīstams, sākot ar inkubācijas perioda pēdējām divām dienām un līdz izsitumu ceturtajai dienai.

Infektologi uzsver, ka masalas ir ļoti lipīga slimība, kas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā, ne tikai cilvēkam klepojot, bet arī sarunājoties.

Masalas var izraisīt smagas komplikācijas - plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un plaušu karsoni. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem, jaunākiem par pieciem gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti.

Latvijā vakcinācijas aptvere pret masalām ir aptuveni 90%, tiesa, pēdējo gadu laikā tai ir tendence nedaudz samazināties. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām visās valstīs, ieskaitot Latviju, tiek veikta bērnu vakcinācija pret masalām, kura ietver divas potes. Saskaņā ar Latvijas vakcinācijas kalendāru pirmo poti bērns saņem 12 - 15 mēnešu vecumā, revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā.

Eiropas slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pagājušajā gadā ar masalām slimojuši gandrīz 30 000 Eiropas iedzīvotāju, arī šogad masalu vīrusa izplatība Eiropā turpinās – masalu vīruss joprojām cirkulē Francijā, Spānijā, Rumānijā, Itālijā, Vācijā. Jauni masalu uzliesmojuma gadījumi reģistrēti Ukrainā – tur šī infekcija skārusi gandrīz pusotra tūkstoša cilvēku.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!