Latvija saglabā vienu no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā
Foto: Shutterstock

Latvijai saglabā vienu no zemākajiem inovāciju vērtējumiem Eiropas Savienībā (ES), liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2020".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Reitingā Latvija ierindota 23.vietā ES dalībvalstu konkurencē, kas ir par vienu vietu augstāk nekā iepriekšējos gados. Latvija ir to valstu vidū, kuras tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, ieņemot 12.vietu, savukārt Lietuva ieņem 19.vietu.

Inovatīvākā valsts Eiropā ir Zviedrija, kurai seko Somija, Dānija un Nīderlande.

Ekonomikas ministrijā (EM) norādīja, ka 2019.gadā, salīdzinājumā ar 2018.gadu, Latvija ir uzlabojusi sniegumu septiņās no kopumā desmit inovāciju reitingu ietekmējošām rādītāju grupām. Eiropas Komisijas eksperti novērtējuši Latvijas sniegumu trīs inovāciju dimensijās - finanses un atbalsts, inovācijas ietekme uz nodarbinātību, kā arī inovācijām labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana.

"Salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem, Latvijai ir visaugstākie rezultāti uzņēmējdarbības aktivitātē, pēdējos trīs gados vidējās iekšzemes kopprodukta izmaiņās un jaunu uzņēmumu dibināšanā," piebilda EM.

Šā gada inovāciju reitingā Latvija uzlabojusi sniegumu vairākos rādītājos, piemēram, uzņēmējdarbības aktivitāte ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū par 221% pārsniedz ES vidējo rādītāju. Kopš iepriekšējā pārskata gada pieaugušas investīcijas inovācijām nozīmīgās jomās - publiskā sektora investīcijas pētniecībā un attīstībā pieaugušas par 18%, riska kapitāla investīciju apjoms pieaudzis par 24%.

Latvijas ekonomikā par 35% audzis to uzņēmumu īpatsvars, kas investē nodarbināto apmācībās informācijas un komunikācijas prasmju uzlabošanai. Tāpat Latvijas starptautisko patentu pieteikumu skaits ir pieaudzis par 30%.

No EM sniegtās informācijas, Latvijai zemākie rādītāji joprojām saglabājas privātajās investīcijās pētniecībā un attīstībā, mazajos un vidējos uzņēmumos, kas iekšēji veic inovācijas, un doktora grādu ieguvušo skaitā, tādēļ uzsvērta nozīmība turpināt un attīstīt pasākumus pētniecības, attīstības un inovācijas aktivitātes veicināšanai un līdz ar to šo rādītāju uzlabošanai.

Eiropas Komisijas veidotais indekss ietver desmit dimensijas, ņemot vērā 27 inovāciju ietekmējošus indikatorus tādās jomās kā cilvēkresursi, pievilcīga pētniecības sistēma, inovācijai labvēlīga vide, finanses un atbalsts, uzņēmumu investīcijas, inovācijas, sadarbība starp zinātni un uzņēmējdarbību, intelektuālie aktīvi, inovācijas ietekme uz nodarbinātību un inovācijas ietekme uz pārdošanu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form