Kopumā pret ES pozitīva attieksme ir gandrīz pusei aptaujāto - 49,7%, tomēr, salīdzinot ar novembri, viņu skaits ir būtiski samazinājies (novembrī 58,3%). 36,3% savu nostāju pret ES raksturojuši kā kopumā negatīvu, bet uz pusi vairāk nekā novembrī nav sava viedokļa - 14% salīdzinājumā ar 7,4%.
"Tā kā aptaujāto skaits, kuri savu attieksmi pret Eiropas Savienību raksturo kā kopumā negatīvu, nav būtiski mainījies, jāsecina, ka daļa līdz šim pozitīvi noskaņoto februāra aptaujā ir atturējušies paust konkrētu nostāju," skaidro EIB.
EIB direktors Edvards Kušners uzskata, ka eirointegrācijas atbalstītāju skaita samazināšanās daļēji izskaidrojama ar skandāliem, kas saistīti ar govju trakuma slimību un mutes un nagu sērgu.
Viņš arī uzskata, ka tie ir relatīvi rādītāji un problēma ir pārejoša.
Dati rāda, ka pret ES pozitīvāk noskaņoti nekā nepilsoņi ir Latvijas pilsoņi (attiecīgi 37,4% un 53,3%). Tomēr pēdējo triju mēnešu laikā Latvijas pilsoņu vidū pozitīvo atbilžu īpatsvars ir samazinājies par 7%, bet iedzīvotājiem bez Latvijas pilsonības - pat par 14,9%.
Pozitīvāka attieksme pret Eiropas Savienību ir gados jaunākiem aptaujas dalībniekiem, respondentiem ar augstāku izglītības un ienākumu līmeni, skolēniem, studentiem, vadītājiem, menedžeriem, mājsaimniecēm. Caurmērā kritiskāka attieksme tradicionāli ir zemniekiem, pensionāriem, uzņēmējiem.
Vairākums aptaujāto - 60,1% - uzskata, ka Latvijai vajadzētu iestāties Eiropas Savienībā, no tiem 34,7% uzskata, ka Latvijai Eiropas Savienībā jāiestājas līdz 2005.gadam. Savukārt 14,5% aptaujāto ir norādījuši, ka Latvijai nekad nevajadzētu iestāties ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
