Antisemītisms ir viena no vecākajām un universālākajām rasisma un ksenofobijas formām, kas vēl joprojām ir dzīva, norāda Latvijas pētnieki. Par to liecinot daudzie antisemītiskie mīti un priekšstati, kas saglabājušies cauri gadsimtiem.
Latvijas Cilvēktiesību centrs sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieku Didzi Bērziņu un muzeja "Ebreji Latvijā" direktoru Iļju Ļenski ir radījis darbu "Antisemītisma izpausmes: vēsture un mūsdienas", kas, kā norāda autori, ir domāts zināšanu izplatīšanai pret aizvien esošajām antisemītisma idejām. Publikācija, kuras zinātniskais redaktors ir LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Kaspars Zellis, tapusi projekta "NVO rīcībspējas stiprināšana naida kurināšanas ierobežošanai internetā".
Pētījumā autori mēģina atbildēt uz jautājumiem: kas ir antisemītisms, kādi ir tā raksturīgākie mīti un aizspriedumi un kā tie attīstījušies vēstures gaitā. Portāls "Delfi" piedāvā ielūkoties senākajos un visizplatītākajos antisemītiskajos mītos, ko publikācijā aprakstījuši pētnieki.
- 1. Viduslaiku un 19. gadsimta iespaidā radītie antisemītiskie mīti
- 2. Mīts par asiņu zagšanu un dievmaizīšu apgānīšanu
- 3. Mīts par ebreju 'iefiltrēšanos'
- 4. Visnoturīgākais mīts par ebreju vispasaules kundzību un melīgie 'Protokoli'
Kā skaidro autori, pēdējo desmitgažu globālās socioloģiskās aptaujas liecina, ka antisemītiskas tendences pasaulē nav mazinājušās. Arvien izteiktāk novērojamas jaunas antisemītisma formas, kuru būtiskākās iezīmes ir tādas, ka antisemītisms izpaužas kontekstā ar konfliktu Tuvajos Austrumos.
Publikācijā apskatītie jautājumi tiek kontekstualizēti Latvijas situācijai, tādējādi parādot, ka šīs problēmas bijušas un aizvien vēl ir aktuālas arī Latvijā. Kā norāda autori, "pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas etniskajās attiecībās ir jūtama senu aizspriedumu un iepriekšējo režīmu ietekme vai to realizētās politikas mantojums, kas dažkārt izpaužas publiskās antisemītisma izpausmēs. [..] joprojām pastāv nozīmīgi izaicinājumi antisemītisma mazināšanā, tai skaitā globalizācijas tendences un mainīgās saziņas formas."
Kā minēts publikācijā, starptautiskā nevalstiskā organizācija ADL ("Anti Defamation League") 2014. gadā veica pētījumu "The ADL Global 100: An Index of Anti-Semitism", kurā secināja, ka Latvijas antisemītisma indekss (28%) ir nedaudz augstāks nekā vidēji pasaulē, taču zemāks nekā Austrumeiropas vidējais rādītājs.
Visu publikāciju var izlasīt šeit.
