"Īpaši atzinīgi jāvērtē tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, lielāka uzmanība tiek pievērsta pieaugušo izglītībai," sacīja Jansone.
Eiropas Parlaments (EP) 26.septembrī atbalstīja ieteikumus jaunai mūžizglītības shēmai, kura balstīsies uz astoņām pamatprasmēm un Eiropas Mobilitātes hartu, kuras mērķis ir veicināt studentu un skolēnu apmaiņu Eiropā.
Astoņas pamatprasmes, uz kurām balstīsies jaunā shēma, ir dzimtās valodas prasme, svešvalodu zināšanas, matemātika, dabas zinātnes, tehnoloģiju zināšanas, digitālās prasmes, prasme mācīties, starppersonu, starpkultūru, sociālās un pilsoniskās prasmes, uzņēmējdarbība, kā arī kultūras izpausmes.
Pieņemtās mūžizglītības shēmas mērķis ir veicināt cilvēku iespējas pielāgoties mainīgajiem apstākļiem darba tirgū.
Lai šo shēmu īstenotu Latvijā, ir izstrādāts "Mūžizglītības politikas pamatnostādņu projekts", kas šobrīd atrodas starpministriju saskaņošanas procesā.
"Mūžizglītības politikas pamatnostādnes" ir būtisks priekšnosacījums jaunās shēmas ieviešanai. IZM ir izveidota jauna vienība - Mūžizglītības attīstības nodaļa, kā arī Akadēmisko programmu aģentūra (APA) nodrošinās ES Mobilitātes programmu īstenošanu un nepieciešamo komunikāciju ar ES institūcijām.
Papildus augstākminētajam ir paredzētas aktivitātes nākamajam plānošanas periodam, kuras veicinās projektu un pasākumu izstrādi astoņu pamatprasmju apguvei pieaugušajiem un tiem jauniešiem, kuri neatrodas formālajā izglītībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
