Ceturtdien krūts vēža mēneša ietvaros Rīgā notika zinātniskā konference "Aktualitātes krūts vēža ārstēšanā". Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, ir visaugstākie mirstības rādītāji pirmajā gadā pēc vēža diagnozes uzstādīšanas – mirst 31% pacientu. Tai pat laikā šogad, salīdzinot ar citām ES valstīm, Latvijā uz vienu iedzīvotāju pretvēža medikamentiem tiek atvēlēts vismazāk līdzekļu, proti, tikai 4,2 eiro, kas ir 3 – 4 reizes mazāk nekā 2003.gadā Zviedrijā, Vācijā vai Francijā.
Krūts vēzis ir izplatītākā onkoloģiskā slimība sievietēm Latvijā – 19,8% sieviešu, kas cieš no onkoloģiskām saslimšanām, ir krūts vēža slimnieces. Krūts vēzis ir arī visbiežākais nāves cēlonis sievietēm vecumā no 45 līdz 65 gadiem, jo lielākā daļa pacienšu – 68,1 % – pie ārsta griežas novēloti.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā saslimstība ar onkoloģiskām slimībām ir pieaugusi par 20,9 %, savukārt mirušo skaits ir palielinājies par 8,5 %. Ik gadu ar vēzi saslimst 10 000 Latvijas iedzīvotāju.

Krūts vēzis, kas ir viens no izplatītākajiem vēža veidiem, Eiropā tiek diagnosticēts katrai devītajai sievietei – tas ir aptuveni pusmiljons sieviešu. Latvijā ik gadu šo audzēju dažādās stadijās un formās diagnosticē apmēram tūkstotim sieviešu. Tā, piemēram, 2004.gadā krūts vēža diagnoze tika uzstādīta 1045 sievietēm, savukārt 2005.gadā – 980 sievietēm. Pēdējos desmit gados saslimstība ar krūts vēzi Latvijā ir pieaugusi par 15%, savukārt mirstība par 8,4%.

Turklāt, kā liecina Karolinskas institūta Zviedrijā veiktais pētījums, no visām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viszemākā dzīvildze. Salīdzinot ar Zviedriju, kur dzīvildzes rādītājs pirmajā gadā pēc vēža diagnozes uzstādīšanas ir 81% (tas nozīmē, ka pirmajā gadā izdzīvo 81% pacientu), Latvijā šis rādītājs ir tikai 69%.

Visās Eiropas Savienības valstīs jaunās paaudzes inovatīvie pretvēža medikamenti tiek iekļauti no valsts budžeta kompensējamo medikamentu sarakstā. Savukārt Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur jaunās paaudzes onkoloģijai domātie medikamenti netiek kompensēti atbilstoši ārstēšanas prasībām un vajadzībām. Tas nozīmē: ja sievietei Latvija ir konstatēta agresīvā vēža forma "HER2 pozitīvs", viņas iespējas izdzīvot, salīdzinot ar sievietēm citur Eiropā, ir ierobežotas.

Latvijas Onkologu asociācijas priekšsēdētājs Dr. Viesturs Krūmiņš, komentējot situāciju, uzsver: "Lai sievietei, kura saslimusi ar krūts vēzi Latvijā, būtu tikpat lielas iespējas izdzīvot, kā tas ir sievietei citās ES valstīs, ir nepieciešams iekļaut krūts vēža ārstēšanu veselības aprūpes prioritāšu sarakstā un atbalstīt individuālas krūts vēža terapijas pieeju. Turklāt ir jāveicina sabiedrības izpratne par onkoloģiju, lai vēzi neuzskatītu par nolemtību un neglābjami neārstējamu slimību, bet gan par slimību, kas ir sekmīgi ārstējama un uzveicama."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit