Asinsrites sistēmas slimības joprojām ir visizplatītākais iedzīvotāju mirstības cēlonis Latvijā, pastāstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
Pēdējo gadu statistikā redzams, ka Latvijā pieaug mirstība no ļaundabīgiem audzējiem, ļoti augsts joprojām ir mirstības līmenis no asinsrites sistēmas slimībām un ārējiem nāves cēloņiem. Minētās grupas ir galvenie mirstības cēloņi, izriet no CSP izdotās "Latvijas Demogrāfijas gadagrāmatas 2002".

No asinsrites slimībām 2001.gadā valstī nomira 18 tūkstoši cilvēku jeb 56% no mirušo kopskaita. No šīm slimībām mirst pārsvarā gados veci cilvēki. (80% bijuši vecumā virs 65 gadiem) Tomēr kopumā mirstība no šīs cēloņu grupas samazinājusies par 10,5% un 2001 gadā bija 783 mirušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Vidēji trīs reizes biežāk no asinsrites slimībām vecuma grupā no 30 līdz 64 gadiem mirst vīrieši.

Otrā lielākā nāves cēloņu grupa ir audzēji. No tiem 2001.gadā miruši 5,8 tūkstoši cilvēku. Salīdzinot ar 1995.gadu, mirstība no audzējiem pieaugusi par 11%.Vecuma grupā virs 60 gadiem vīriešu mirstība no audzējiem trīs reizes pārsniedz sieviešu mirstību.

Trešo vietu nāves cēloņu struktūrā ieņem ārējie nāves cēloņi (nelaimes gadījumi, saindēšanās, traumas). 2001.gadā nedabiskā nāvē mira 3706 cilvēki. Salīdzinot ar 1995.gadu mirstība no šiem cēloņiem samazinājusies par 25%. Ārējos nāves cēloņos lielāko īpatsvaru veido pašnāvības - 19%. Šādā veidā savu dzīvi 2001.gadā beidza 708 cilvēki, no kuriem 566 bija vīrieši. 628 cilvēki gāja bojā satiksmes negadījumos, 290 mira vardarbīgā nāvē, 425 gāja bojā kritienu rezultātā, 370 - saindējoties, bet 325 noslīka.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit