ES Ieguves rūpniecības atkritumu direktīvā prasīts dalībvalstīm pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguves atkritumus apsaimnieko, nekaitējot cilvēku veselībai un videi. Latvijas tiesību aktos nav pareizi transponētas dažas direktīvas prasības, kas attiecas uz pienākumu izsniegt atļaujas ieguves rūpniecības atkritumu pārstrādes iekārtām, atkritumu apsaimniekošanu, ūdens un grunts piesārņošanas novēršanu, sabiedrības tiesībām uz informāciju, kā arī prasības nodrošināt, ka par iekārtu darbības nodarītiem vides postījumiem ir paredzēta atbildība.
EK prasa Latvijai nodrošināt, lai atbilstoši ES prasībām ieguves rūpniecības atkritumus apstrādā īpašās iekārtās. Lai gan Latvijai jau iepriekš izteikti brīdinājumi, tomēr valsts joprojām nepilda ES tiesību aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz ieguves rūpniecības atkritumiem. Pēc Eiropas vides komisāra Janesa Potočnika ieteikuma šā gada janvārī komisija nosūtīja oficiālu paziņojuma vēstuli, kurā mudināja Latviju īstenot pasākumus, lai izpildītu ES prasības.
Komisija norāda, ka, lai gan ir vērojami uzlabojumi, Latvija joprojām nav pieņēmusi visus vajadzīgos pasākumus, un nav domājams, ka Latvijas iestāžu iecerētie tiesību akti pilnībā atrisinās šo jautājumu. Tāpēc Komisija turpina pienākumu neizpildes procedūru, nosūtot argumentētu atzinumu. Latvijai tiek doti divi mēneši laika vajadzīgo pasākumu veikšanai. Pretējā gadījumā Komisija var iesniegt lietu Eiropas Savienības Tiesā.
Latvija un vēl piecas valsts - Francija, Ungārija, Luksemburga, Slovēnija un Slovākija – EK ieskatā arī nav pienācīgi ieviesušas nacionālajos likumos pārskatīto ES Atkritumu pamatdirektīvu, kas nosaka juridisko pamatu atkritumu apsaimniekošanai ES. Ar to ievieš atkritumu apsaimniekošanas principus, piemēram, "piesārņotājs maksā" principu, un nosaka saistošu "atkritumu hierarhiju", pēc kuras dalībvalstīm jāapsaimnieko atkritumi, ievērojot šādu secību: atkritumu daudzuma samazināšana, atkārtota izmantošana, pārstrāde, citāda reģenerācija un apglabāšana, skaidro EK pārstāvniecība.
Dalībvalstīm bija jāpieņem normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2010. gada 12. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Tomēr sešas dalībvalstis nav paziņojušas Komisijai par visiem izpildes pasākumiem laikus, tāpēc tām nosūtīta oficiāla paziņojuma vēstule. Tiesību akti joprojām nav pieņemti, tāpēc Komisija nolēmusi nosūtīt argumentētu atzinumu. Ja minētās dalībvalstis neveiks vajadzīgos pasākumus divu mēnešu laikā, Komisija var vērsties ES Tiesā.
Atbilstoši jaunajiem noteikumiem, ja dalībvalstis noteiktajā termiņā nav transponējušas ES tiesību aktus valsts tiesību aktos, Komisija var prasīt piemērot finansiālas sankcijas, jau pirmoreiz iesniedzot jautājumu izskatīšanai Tiesā. Šie noteikumi tika pieņemti pagājušā gada novembrī un stājās spēkā šā gada 15. janvārī, uzsver pārstāvniecība..
Komisija norāda, ka ES atkritumu daudzums nepārtraukti palielinās, un pašlaik tas ir trīs miljardi tonnu gadā. Lai nošķirtu izaugsmi no atkritumu rašanās, Atkritumu pamatdirektīva izveido juridisku pamatu atkritumu apsaimniekošanai ES. Juridiskā pamata mērķis ir vides un cilvēku veselības aizsardzība, novēršot atkritumu rašanās un apsaimniekošanas kaitīgo ietekmi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
