Kā secināts projektā, kura ietvaros tika salīdzināti dati par veselības stāvokli visās ES valstīs, īpaši augsta ir mirstība no ārējiem nāves cēloņiem un sirds un asinsvadu slimībām.
Pētījuma koordinatore Latvijā, Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) Sabiedrības veselības datu analīzes daļas vecākā speciāliste Iveta Pudule norāda, ka, lai gan pēdējos gados ir uzlabojumi atsevišķās ar veselību saistītās jomās, tomēr Latvijai iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanā vēl tāls ceļš ejams.
Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvijā novēro strauju ekonomisko rādītāju uzlabošanos, turpretim veselības stāvokļa uzlabošanās vīriešiem Latvijā ir nenozīmīga. Paredzamais mūža ilgums vīriešiem desmit gadu laikā audzis par pusgadu un sasniedzis 64,7 gadus, savukārt sievietēm paredzamais mūža ilgums audzis par 1,5 gadiem un pašlaik ir 76 gadi.
ES "vecajās" dalībvalstīs vīriešu paredzamais mūža ilgums ir 76 gadi, bet sieviešu - gandrīz 82 gadi.
Kā raksta "Neatkarīgā", pētījuma dati arī liecina, ka Latvijā ir augsta mirstība no gūtām traumām, ļaundabīgiem audzējiem, alkohola un tabakas negatīvās ietekmes sekām, kā arī viens no augstākajiem sirds un asinsvadu slimību mirstības rādītājiem ES. Turklāt ar tabakas lietošanu saistītā mirstība jauniem un vidēja vecuma vīriešiem ir augstākā ES.
Kā skaidro Pudule, visaugstākais mirstības līmenis Latvijā tika sasniegts 90.gadu vidū. To pētniece skaidro ar nestabilo ekonomisko stāvokli un krīzi, kas bija izveidojusies neilgi pēc neatkarības atgūšanas, kā arī ar pieaugošo alkohola patēriņu, jo pēc 80.gadu Gorbačova ēras pretalkohola politikas alkoholiskie dzērieni atkal bija brīvi pieejami.
Pētījumā tika vērtēti arī iedzīvotāju ēšanas paradumi, kuri Latvijā, kā liecina iegūtie dati, ir līdzīgi citām desmit jaunajām ES valstīm. Pēdējo desmit gadu laikā ievērojami samazinājies liellopu gaļas patēriņš, samazinājies arī cūkgaļas un dzīvnieku izcelsmes tauku patēriņš.
Tai pašā laikā pieaudzis augļu un dārzeņu patēriņš, kas tuvinās veco ES valstu rādītājiem. Latvijas iedzīvotāji augļus lieto divas reizes vairāk un dārzeņus par 20% vairāk nekā 90.gadu sākumā.
Vērtējot iedzīvotāju ķermeņa masas indeksu, Latvijā vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem ir otrs zemākais aptaukošanās rādītājs jaunajās ES valstīs, bet sievietēm tas ir viens no augstākajiem.
Izvērtējot visus datus, pētnieki nonākuši pie secinājuma, ka Latvijas sabiedrības veselības izaicinājums ir samazināt mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, kā arī augstos nāves rādītājus no ārējiem cēloņiem. Latvijā ir ne tikai augstākā mirstība no traumām un ievainojumiem, bet arī augstākie rādītāji ES. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāju mirstība no šiem cēloņiem palikusi nemainīga un nav novērojama situācijas uzlabošanās, norāda Pudule.
Pozitīvi, ka nepieaug smēķēšana un iedzīvotāji maina ēšanas paradumus. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem būtu alkohola patēriņa kontrole.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
