Latvijas ĀM: Krievijas ĀM, iespējams, mēģina maldināt par Pilsonības likuma grozījumiem
Foto: LETA

Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) Informācijas un preses departamenta komentārs par Latvijas Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Pilsonības likumā apliecina, ka vai nu tas nav iepazinies ar šiem likuma grozījumiem, vai apzināti mēģina maldināt starptautisko sabiedrību, komentēja Latvijas Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

ĀM atgādina, ka " ministrija jau iepriekš ir skaidrojusi, ka Pilsonības likuma jaunā redakcija uzlabo esošo regulējumu, tajā skaitā vienkāršo nepilsoņu un bezvalstnieku bērnu reģistrāciju pilsonībā, kā arī – tieši pretēji Krievijas Ārlietu ministrijas apgalvotajam – samazina pastāvīgās uzturēšanās termiņa prasības naturalizācijas pretendentiem".

Likuma grozījumi arī nosaka valodas pārbaudes atvieglojumus un atbrīvojumus, uzsver ĀM.

Vienlaikus ĀM vēloties norādīt uz to, ka "Krievijas Ārlietu ministrijai lielāka uzmanība būtu jāpievērš starptautisko cilvēktiesību mehānismu kritikai par pēdējā gada likumdošanas iniciatīvām un to piemērošanas praksi Krievijā, liedzot Krievijas pilsoņiem konstitūcijā noteiktās tiesības uz pulcēšanās, kā arī vārda un izteiksmes brīvību" .

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 9.maijā Saeima pieņēma Pilsonības likuma grozījumus. Likums grozīts pirmo reizi 15 gadu laikā.

Saeimas balsojumā atbalstītie Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama arī pilsoņiem, kuri ir ieguvuši citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts vai arī Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību.

Dubultpilsonība varēs būt arī personai, kura ir ieguvusi tādas ārvalsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī latviešiem, kuri ieguvuši Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.

Paredzēts, ka Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī tās personas, kuras ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja. Pilsonība saglabāsies arī personām, kuras citas valsts pilsonību ieguvušas laulību vai adopcijas dēļ.

Attiecībā uz latviešiem un līviem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijā, pilsonība ir piešķirama tiem, kuri ir apliecinājuši savu priekšteču dzīvesvietu Latvijas teritorijā un latviešu valodas prasmi.

Pilsonību varēs iegūt Latvijas trimdinieki un viņu pēcnācēji, iesniedzot konkrētu apliecinājumu. Tie ir pilsoņi, kuri Latviju atstājuši PSRS vai Vācijas okupācijas režīma dēļ vai tikuši deportēti un līdz 1990.gada 4.maijam neatgriezās valstī uz pastāvīgu dzīvi.

Tie noteic, ka bērns ir Latvijas pilsonis neatkarīgi no bērna dzimšanas vietas, ja viņa dzimšanas brīdī viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis. Savukārt Latvijā pēc 1991.gada 21.augusta dzimušu nepilsoņu bērns ir atzīstams par valsts pilsoni, ja viņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā un viņš pirms tam visu laiku ir bijis bezvalstnieks vai nepilsonis.

Tajos arī precizēta Latvijas pilsonības atņemšana un atjaunošana, atteikšanās no valsts pilsonības un naturalizācijas kārtība. Piemēram, zināšanu pārbaudes atvieglojumi būs personām, kuras ir ieguvušas pamatizglītību latviešu valodā, apgūstot latviešu mācībvalodā vairāk nekā pusi no pamatizglītības programmas, vai apguvušas pilnu vispārējās vidējās izglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmu.

Krievijas ĀM, 17.maijā komentējot pilsonības likuma grozījumus, paziņoja, ka "Latvijas varas iestādes turpina sarežģīt situāciju saistībā ar pašu radīto mūsdienu Eiropā bezprecedenta masu bezpilsonības problēmu šajā valstī un ignorēt Rīgas attiecīgās savstarpējās saistības".

"9.maijā Latvijas Saeima pieņēma Pilsonības likuma grozījumus, kas pretēji profilējošo starptautisko organizāciju un institūciju, tostarp Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas nacionālo minoritāšu komisāra Knuta Vollebeka un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka, rekomendācijām, neparedz automātisku pilsonības piešķiršanu "nepilsoņu" bērniem, kaā arī padara stingrākus naturalizācijas noteikumus, konkrēti, personām, kas ir vecākas par 45 gadiem, kurām tagad būs jāpierāda fakts, ka tās ir dzīvojušas valstī pēdējos piecus gadus," teikts Krievijas ĀM Informācijas un preses departamenta komentārā.

"Līdz ar to ir ieviesta antidemokrātiskā norma saskaņā ar kuru Latvijas valdībai tiek dotas tiesības atteikt naturalizāciju, turklāt personām, kurām būs aizliegts iziet šo procedūru, tiks atņemtas iespējas pārsūdzēt šo lēmumu tiesas ceļā," sacīts paziņojumā.

"Kārtējais oficiālās Rīgas etnopolitiskais eksperiments, kas pārvērš nacionālās minoritātes par "mūžīgajiem izstumtajiem" valstī, kurā viņi ir dzimuši un nodzīvojuši visu dzīvi, uzskatāmi liecina par demokrātijas deficītu Latvijā. Ceram, ka Eiropas Savienība, kas, Latvijai pievienojoties šai organizācijai, ir uzņēmies garantēt aizstāvību cilvēktiesībām un personām, kas pieder pie minoritātēm, dos tam objektīvu vērtējumu," piebilst Krievijas ĀM.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form