LC uzskata, ka valsts pārvaldē, “pretēji vēlēšanu kampaņas populistiskajai retorikai par ierēdņu skaita samazināšanu un stingrāku morāles kritēriju ieviešanu valsts pārvaldē, valdība pati demonstrē dubultmorāli, kad ir jāprasa atbildība no saviem cilvēkiem. To apliecina ierēdņu aparāta uzturēšanai paredzētais palielinājums 112 procentu apmērā, trīskārtīgs algu palielinājums sev un nevēlēšanās principiāli izvērtēt Veselības ministra Āra Audera pārkāpumus.
Politiskās tīrīšanas, profesionālu un pieredzējušu darbinieku aizvietošanu ar iesācējiem, kam bieži vien trūkst nepieciešamās izglītības, valdošie politiskie spēku ir sākuši īstenot arī lielajos valsts uzņēmumos. ‘’Latvenergo’’ gadījums apliecina klaju politiskā spiediena pielietošanu, nerēķinoties ne ar paredzamajām sekām tautsaimniecībai, ne ar sabiedrības un valsts uzņēmumu vadītāju un darbinieku reakciju.”
Runājot par jaunās valdības darbību finansu politikā, “Latvijas ceļš” atzīmē, ka atbalsta Repšes valdības apņemšanos turpināt iepriekšējā Ministru kabineta uzsākto nodokļu samazināšanu. “Diemžēl šī valdība trīs mēnešu laikā situācijā, kad valstī nav krīzes, tā arī nav spējusi sastādīt un pieņemt valsts budžetu. Šī valdības mazspēja, savlaicīgi nenodrošinot agregētā pieprasījuma daļu, jau tagad bremzē kopējo ekonomikas attīstību,” konstatē LC.
“Nepārtrauktā ieņēmumu prognožu pārskatīšana, kapitālieguldījumu un investīciju programmu novilcināšana uzņēmējiem rada neziņu par iespējamo valsts pasūtījumu izpildi. Valdība, veidojot šī gada budžetu, ir atteikusies no solīto 400 miljonu latu iekasēšanas, apkarojot kontrabandu.
Neskatoties uz augstajiem valsts ekonomiskās attīstības tempiem, valdība gatavojas būtiski ierobežot pašvaldību attīstības iespējas, nefinansējot jau uzsāktos pašvaldībām tik vajadzīgos projektus - skolu, slimnīcu, sporta, kultūras objektu remontu un celtniecību.
Vilcināšanās un nespēja atrast jaunus Valsts ieņēmumu dienesta un Muitas vadītājus nopietni apdraud budžeta ieņēmumus.”
“Ekonomikā ir izteiktas iniciatīvas Attīstības aģentūras, Garantiju fonda, Tautsaimniecības Padomes u.c. iestāžu reformēšanā un veidošanā. Tomēr valdība nav spējusi noformulēt skaidru plānu privatizācijas procesa nobeigumam, tajā skaitā, vienoties par atlikušo sertifikātu ‘’dzēšanas’’ mehānismu. Īstenojot privatizāciju tikai par naudu, atlikušie sertifikāti var radīt ievērojamas saistības nākamajām valdībām. Valdība nav ķērusies pie Nacionālā attīstības plāna izstrādes pabeigšanas un tā aizstāvēšanas sagatavošanas Briselē. Līdz ar to tiek apdraudēta Eiropas strukturālo fondu līdzekļu saņemšana, sākot ar 2004. gadu. Sāk iezīmēties atpalicība no Igaunijas un Lietuvas,” uzskata LC.
“Satiksmē un transportā šī valdība, pretēji priekšvēlēšanu solījumiem, ir pārskatījusi iepriekšējās valdības un Saeimas lēmumus par akcīzes nodokļa pārdali līdz 85% par labu ceļu fondam. Līdz ar to šīs valdības darbības laikā autoceļu stāvoklis tikai pasliktināsies.”
“Iekšlietās ir atbalstāms valdības viedoklis par policistu algu palielināšanas nepieciešamību. Diemžēl notiek plaša ierēdņu atstādināšana, kamēr Valsts sekretāra amatā ir paaugstināts cilvēks, kurš ir atbildīgs par visām nekārtībām valsts policijā. Veidojas priekšstats par politiski ’’paklausīgas’’, uz reformām nespējīgas iekšlietu sistēmas vadības veidošanu. Austrumu robežas izbūves darbu ‘’iesaldēšana’’ apdraud Latvijas gatavību iestāties ES un NATO.”
“Veselības aprūpē sevi jau diskreditējušais ministrs, nespēdams pierādīt jaunās reformas priekšrocības, dod solījumus šai sfērai gada vidū piešķirt budžetā neieplānotus līdzekļus (102 miljonus latu!), lai gan ieņēmumu prognozes neliecina par šādu solījumu atbilstību realitātei. Reformu solījumu aizsegā notiek esošo slimnīcu vadītāju atstādināšana.”
“Labklājības sfērā, atbalstot valdības apņemšanos turpināt bērnu pabalstu palielināšanu, jākonstatē, ka nav skaidrs kā valdība izpildīs priekšvēlēšanu solījumus - nodrošinās būtisku pensiju palielinājumu, ja sociālās apdrošināšanas maksājumu ieņēmumus ir plānots palielināt tikai par 2,7%. Kopprodukts palielinās divas reizes straujāk. Turklāt, ja patiešām notiek cīņa ar “aplokšņu algām”, tai vajadzētu būt arī rezultātiem.”
“Tieslietās, neskatoties uz to, ka cīņa pret korupciju ir izsludināta par prioritāti, notikusi atteikšanās no iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarēšanas sistēmas ieviešanas. Līdz ar to valdībai būs grūti vērsties pret ēnu ekonomiku un kontrabandu. Nav nodrošināta pilnvērtīga Administratīvā procesa likuma ieviešana.”
“Izglītības ministrija ir atteikusies no algu paaugstināšanas skolotājiem ar šā gada 1.semptembri, tādējādi ieekonomējot 4,6 milj. Ls. Ir apturētas skolu un bibliotēku informatizācijas programmas. Budžetā nav paredzēta nauda kārtējam skolotāju algas paaugstinājumam no šī gada 1.septembra, kas liecina par E.Repšes valdības izvairīšanos pildīt iepriekšējo valdību saistības.”
“Kultūras jomā valdība atgriežas pie finansēšanas, kas balstās uz pārpalikuma principu. Pašvaldību lietās nav skaidri formulēts darbības plāns sagatavojot pašvaldību reformu, kam jānoslēdzas nākamajā gadā. Nav skaidrs, kādu pagastu reformas modeli valdība atbalsta. Nav pārliecinošas rīcības atsevišķu pašvaldības vadītāju pieļauto likuma pārkāpumu izvērtēšanā. Lauksaimniecībā valdībai ir samazinājusi budžeta dotācijas zemniekiem par 2,9 milj. Ls. Netiek risinātas sāpīgās problēmas cukura tirgus sakārtošanā. Jaunās Bērnu lietu un Sabiedrības integrācijas ministrijas vispār nav sākušas darbu,” teikts LC paziņojumā, ko parakstījis LC priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
