Latvijas dzimšanas dienu nesvin 45% krievvalodīgo un 27% latviešu
Foto: DELFI

Latvijas Republikas proklamēšanas dienu nesvin 45% krievvalodīgo un 27% latviešu, liecina "DNB Latvijas barometra" dati.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vairāk nekā trešā daļa aptaujāto minējuši, ka 18.novembra svētkos apmeklē tiem veltītus publiskos pasākumus, bet aptuveni tikpat - seko līdzi svētku pasākumiem televīzijas vai radio pārraidēs, kā arī citos plašsaziņas līdzekļos. 22% aptaujāto arī norādījuši, ka 18.novembri svin mājās, svinot ģimenes vai draugu lokā.

Raksturojot, kādus svētkus respondenti vispār svin, lielākā daļa aptaujāto neatkarīgi no tautības minējuši dažādus gadskārtu svētkus - Jauno gadu (kopumā 94%), Ziemassvētkus (92%), Līgo svētkus (86%) un Lieldienas (82%).

Taču, piemēram, Sieviešu dienu aptaujātie svin biežāk (60%) nekā Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembrī (46%).

Salīdzinot iedzīvotāju atbildes atkarībā no viņu sarunvalodas ģimenē - latviešu vai krievu -, secināts, ka latvieši biežāk nekā krievvalodīgie iedzīvotāji svin Līgo svētkus (attiecīgi 91% un 80%) un Mātes dienu (49% un 29%), bet krievvalodīgie iedzīvotāji biežāk atzīmē Sieviešu dienu (72% krievvalodīgo respondentu un 51% latviešu), kā arī Otrā pasaules kara beigas un PSRS uzvaru karā 9.maijā - to atzīmējot 48% krievvalodīgo iedzīvotāju un 6% latviešu.

Tiesa gan, iedzīvotāju mīļāko svētku titula statusu nepārprotami dala Ziemassvētki un Jaunais gads, kur latviešiem nedaudz mīļāki ir Ziemassvētki, bet krievvalodīgajiem iedzīvotājiem - Jaunais gads, liecina "DNB Latvijas barometra" pētījums.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form