Jau vēstīts, ka 5.jūlijā Vecrīgā Rīgas pašvaldības policija pamanīja divus britus, kuri nozaguši pie kāda nama pielikto Latvijas karogu. Viens vīrietis bija otram uzrāpies uz pleciem, lai ar visu kātu no statīva noceltu karogu. Vīrietis, kurš nocēlis karogu, aizturēts, bet otrs aizmucis. Aizturētais ir 1989. gadā dzimis Lielbritānijas pilsonis, kurš nedarba pastrādāšanas laikā bijis alkohola reibumā.
Toreiz Valsts policijā skaidroja, ka sākts kriminālprocess par svešas kustamas mantas slepenu vai atklātu zādzību, par ko draud cietumsods līdz četriem gadiem, arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām (20 tūkstoši latu).
Valsts policijā laikrakstam pastāstīja, ka lietas izmeklēšana noritējusi raiti un jau jūlijā tā nonākusi prokuratūrā, lai sāktu kriminālvajāšanu. Taču prokuratūra kriminālprocesu izbeigusi. "Šajā lietā kriminālprocess tika izbeigts, jo netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs. Prokurors nesaskatīja zādzību. Turklāt tā nebija valsts simbolikas zaimošana – karogs tika izņemts no karoga kāta un pēc kāda laika abas personas to mēģināja atlikt atpakaļ," pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.
Prokurors lietu nodevis Valsts policijai, lai tā lemtu, vai abas personas saucamas pie administratīvās atbildības. Taču par šo nodarījumu briti netiks sodīti arī administratīvi, atzina Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvis Toms Sadovskis. Lēmums beigt administratīvo procesu pieņemts saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantu, kas nosaka: lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.
Uz LA žurnālista jautājumu, vai zādzība un pēc tam mantas atpakaļ nolikšana nav sodāma darbība, policijas pārstāvis nesniedza atbildi, aizbildinoties, ka lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pieņēmis prokurors.
Ārlietu ministrija uzskata, ka iepriekš aprakstītās situācijās britiem ir bijis nodoms prettiesiski piesavināties svešu mantu, tādēļ viņu rīcība būtu klasificējama kā zādzība.
Ministrijā skaidro, ka Latvijas valsts karoga zādzība un valsts simbolikas zaimošana ir atšķirīgi noziedzīgi nodarījumi. Ir trīs dažādi jēdzieni – "valsts simbola zaimošana", "valsts simbola zādzība" un "necieņas izrādīšana valsts simbolam". Ministrija aicina ikvienu sekot līdzi Latvijas valsts simbolikas tiesiskai aizsardzībai un skaidro, kādas prettiesiskas darbības var tikt veiktas pret valsts simbolu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
