Latvija ir viens no Eiropas riska reģioniem, kur notiek plaša viltotu maksājumu dokumentu un karšu izgatavošana un atprečošana, tomēr situācija ir uzlabojusies pēc prasību ieviešanas par personu apliecinošu dokumentu uzrādīšanu lielos darījumos ar maksājumu kartēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Laikraksts "Dienas Bizness" pirmdien raksta, ka pie šāda secinājuma nonākusi Latvijas Drošības policija (DP). DP uzskata, ka Latvijas teritorijas izmantošana par "galapunktu" sazarotajā viltoto maksājumu dokumentu izgatavošanas un realizēšanas ķēdē var radīt apdraudējumu arī valstij un tās tēlam pasaulē.

Laikraksts atgādina, ka atsevišķi speciālisti jau šā gada sākumā prognozēja, ka ir sagaidāma organizēto noziedzīgo grupējumu, kas nodarbojas ar karšu viltošanu, pārvietošanās uz Austrumeiropas reģionu, ieskaitot Latviju. Šis bija arī viens no iemesliem, kāpēc bankas šovasar izšķīrās no septembra ieviest papildu drošības noteikumus norēķinos ar maksājumu kartēm.

DP priekšnieka vietnieks Didzis Šmitiņš "Dienas Biznesam" norādījis, ka Latvija un arī pārējās Baltijas un Austrumeiropas valstis ir "liels drauds Eiropai". DP pusotra gada laikā, kopš tā pievērsusies šai problēmai, jau izdevies atklāt vairākus viltotāju grupējumus, kuru skaitu viņš atturējās precizēt.

DP analīze liecinot, ka viens no Latvijas kā riska zonas veidošanās iemesliem ir padomju laikos labi attīstītā poligrāfija. Latvijā izgatavotie viltojumi ir ļoti kvalitatīvi, ko apliecinot fakts, ka nesen kādā nelegālā tipogrāfijā Rīgas rajonā atklātie "Thomas Cook" ceļojumu čeki atzīti par labāko viltojumu pasaulē.

Risku rada arī Latvijas veco pasu sliktā aizsargātība, kas ļauj tās viltot un izmantot kā papildnodrošinājumu viltotajām kartēm, atzinis Šmitiņš.

Pēc Šmitiņa teiktā, Austrumeiropā, arī Latvijā izgatavotajos karšu viltojumos var būt ievadīta informācija no jebkuras vietas pasaulē, savukārt vizuāli tās izveidotas līdzīgi šajā reģionā pazīstamu banku kartēm, tā vairojot uzticamību vietējā tirgū un dodot iespēju droši atprečot. Ekonomikas policijai ir zināmi arī daudzi gadījumi, kad Latvijā zog informāciju no kartēm. Tas parasti notiek bāros, viesnīcās, izklaides vietās.

Savukārt starptautiskās karšu organizācijas "Visa CEMEA" viceprezidents Ivans Remsiks sarunā ar laikrakstu norādījis, ka Latvijai attiecībā uz karšu viltošanu nevajadzētu justies īpaši apdraudētai, pateicoties banku modrībai. Noziedzīgie grupējumi šobrīd esot iecienījuši Ungāriju, taču to pārvietošanās pa valstīm notiekot, atzinis Remsiks.

Laikraksts norāda, ka policija sagaida lielāku atsaucību no bankām. "Finansistiem jāizšķiras, kas tiem ir neizdevīgāk - konfidenciālas informācijas izpaušana, kas var graut bankas prestižu, vai zaudējumi, ko nodara karšu viltotāji," uzsvēris Šmitiņš.

Turpretim "Latvijas Unibankas" Elektronisko pakalpojumu nodrošināšanas pārvaldes vadītājs Ervīns Ozoliņš kā pozitīvu faktoru atzīmējis banku savstarpējo informācijas apmaiņu, kas palīdz cīņā pret karšu viltotājiem, "jo vienai bankai ir nereāli cīnīties pret noziedzību".

"Dienas Bizness" piebilst, ka Latvijā par karšu viltošanu vai viltojumu izplatīšanu aizturētos ne vienmēr izdodas saukt pie atbildības, jo policija nevar pierādīt, ka persona tiešām vēlējusies izgatavot un izplatīt viltoto dokumentu. Piemēram, pavasarī DP sadarbībā ar citu valstu dienestiem saistībā ar "Thomas Cook" čeku viltošanu Latvijā aizturēja piecas personas, Dānijā - divas, bet Zviedrijā - vienu. No Latvijā aizturētajiem neviens nenonāca uz apsūdzēto sola, bet Zviedrijā un Dānijā šie cilvēki jau saņēmuši sodu.

Šmitiņš uzskata, ka viens no risinājuma variantiem varētu būt sodu paaugstināšana par viltojuma izgatavošanu un izplatīšanu Latvijā.

Lielākos zaudējumus maksājumu dokumentu un karšu viltošana rada attīstītajām Rietumeiropas valstīm un ASV. Savukārt datus par Latvijas finansu sistēmai nodarītiem zaudējumiem "Dienas Biznesam" nav izdevies uzzināt, jo tos neizpauž nedz DP, nedz bankas.

Pēc karšu apstrādes centra "Bankserviss" informācijas, 2001.gadā "Mastercard" zaudējumi no krāpnieciskiem darījumiem, darījumiem ar viltotām kartēm un pazaudētām vai zagtām kartēm bija 822 miljoni ASV dolāru, bet šā gada deviņos mēnešos - 434 miljoni ASV dolāru. Savukārt "Visa" zaudējumi pērn bija divas reizes lielāki.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form