Ministru kabinets šodien iepazinās ar Ārlietu ministrijas ziņojumu par Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādņu 2004.- 2006.gadam īstenošanu. Ministrija lūdz Latvijas tēla veidošanas pasākumiem piešķirt finansējumu 150 000 latu apmērā.
Valdība šodien uzdeva Ārlietu ministrijai līdz šā gada 31.decembrim izstrādāt un iesniegt Ministru kabinetā Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnes 2007.- 2011.gadam, bet līdz 2008.gada 1.martam iesniegt Ministru kabinetā Latvijas valsts zīmolvedības programmu.

"Latvijas institūta" (LI) vadītājs Ojārs Kalniņš valdību informēja, ka, izstrādājot Latvijas valsts zīmolvedības stratēģiju, tiks piesaistīti arī eksperti, lai noskaidrotu mūsu valsts tēlu iekšienē un ārvalstīs.

Veselības ministrs Gundars Bērziņš (TP) uzskata, ka Latvija ārvalstniekiem asociējas ar lētām meitenēm. Savukārt Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) ministra viedoklim nepiekrita, jo no ārzemniekiem šādu novērtējumu neesot dzirdējis. Pēc premjera teiktā, ārzemnieki drīzāk slavē Latvijas meiteņu skaistumu.

Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu LI tiks skatīts vienlaicīgi ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritātēm kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Latvijas ārējās komunikācijas pamatnostādnēs 2004.- 2006.gadam konstatētas vispārīgās problēmas tēla veidošanas jomā un sniegtas rekomendācijas to risināšanai.

Pamatnostādnēs ir nosprausti mērķi stiprināt Latvijas tēlu un to popularizēt mērķa valstīs un auditorijās, paaugstinot Latvijas atpazīstamību, paaugstināt Latvijas konkurētspēju, uzlabojot potenciālā investora attieksmi pret Latviju, izstrādāt partnerības mehānismus starp valsts, pašvaldības institūcijām, privātā sektora uzņēmumiem un sabiedriskām organizācijām valsts tēla popularizēšanai.

Lai izvērtētu aktuālo situāciju, LI 2005.gadā apkopoja informāciju par drukātajiem informācijas materiāliem, kurus izdevušas valsts institūcijas, un izveidoja Latvijas tēlam nozīmīgo informācijas materiālu uzskaites pārskatu, kā arī apsekoja un izvērtēja valsts pārvaldes iestāžu mājaslapu angļu valodas versijas un izveidoja pārskatu par šajās lapās ārzemniekiem paredzētas informācijas apjomu, kvalitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem.

Par 2005.gadu apkopotas arī aptuveni 70 publikācijas Latvijas plašsaziņas līdzekļos, kuros aplūkotas LI aktivitātes un viedokļi par Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas jautājumiem.

Apsekojot pašreizējo situāciju galvenajās ar valsts popularizēšanu saistītajās jomās un izpētot savākto informāciju un materiālus, LI ir secinājis, ka dažādas valsts un sabiedrības grupas šobrīd ārvalstīm valsti prezentē ļoti atšķirīgi un katra pēc saviem ieskatiem.

Piemēram, šobrīd pastāv vairākas ar Latviju saistītas devīzes: tūrisma jomā Latvija ir "zeme, kas dzied", kultūras festivālā Francijā izskanēja "Pārsteidzošā Latvija", citās jomās - "zaļā zeme", "Latvija - Eiropas krustcelēs", pārtikas nozarē - "Growing Green in Latvia", ekonomikā - tilts no Austrumiem uz Rietumiem, tranzīta ceļš no NVS valstīm uz Eiropas Savienību, valsts ar visstraujāko ekonomisko izaugsmi.

Apsekojumā LI konstatējis, ka informācija par Latviju, kas parasti tiek gatavota lielākajās Latvijas valsts iestādēs, lielākoties ir orientēta uz Latvijas auditoriju vai uz šauras specialitātes interesentiem, tādējādi nenodrošinot atbilstošas informācijas pieejamību svešvalodās plašākai ārvalstu auditorijai.

Patlaban ir trīs valsts aģentūras, kuras ar informācijas sniegšanu ārvalstu auditorijai nodarbojas profesionāli: LI, Tūrisma attīstības valsts aģentūra un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Svarīgi informācijas avoti ir arī Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras un citas ministrijas, kā arī privātais sektors, taču pašlaik valsts pārvaldes iestāžu sistēmā nav izstrādāts konkrēts mehānisms ar atbildības sadali par aktivitātēm valsts pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.

Gandrīz katrai valsts un privātā sektora iestādei ir savs redzējums par Latvijas popularizēšanu un savi projekti šī mērķa sasniegšanai, taču vienlaikus vērojama kvalitatīvu un uzmanību piesaistošu aktivitāšu un informatīvo materiālu nepietiekamība. Nereti sniegtā informācija par Latviju ir fragmentāra, nepilnīga un dažkārt pat pretrunīga. Izceltie tēla elementi ne vienmēr ir sasaistīti ar valsts prioritātēm, stratēģiskiem mērķiem vai mērķauditoriju.

Saskaņā ar LI un ārlietu ministra noslēgto pārvaldes līgumu LI ir sagatavojis darba plānu 2006.gadam, kas vienlaikus ir Latvijas pozitīvas starptautiskās atpazīstamības veicināšanas pasākumu plāns.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!