Patērētājiem visdraudzīgākās veselības aprūpes sistēmas Eiropā ir Francijā, Nīderlandē un Vācijā, kamēr starp 25 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Šveici pēdējās vietas ieņem Latvija, Īrija un Lietuva, liecina pirmdien publicētais ziņojums.
Kā liecina Eiropas Veselības patērētāju indekss (EHCI), tajā pašā laikā Slovēnijā un Igaunijā, kuru rīcībā ir mazāk resursu salīdzinājumā ar citām valstīm, naudas līdzekļi izmantoti vislietderīgāk.

"Tas liek domāt, ka laba veselības aprūpe nav tikai naudas jautājums, bet arī pareizas prioritātes un saprātīga plānošana," izteicās Briselē bāzētās organizācijas "Health Consumer Powerhouse" (HCP) prezidents Johans Hjernkvists.

"No patērētāju redzes viedokļa katrā veselības aprūpes sistēmā ir plašas uzlabojumu iespējas," vienlaikus piebilda Hjernkvists.

HCP valstu veselības aprūpes sistēmas vērtē piecās kategorijās - pēc pacientu tiesībām un informācijas, pēc gaidīšanas laika uz pakalpojumu saņemšanu, pēc veselības aprūpes rezultātiem, pēc veselības aprūpes sistēmas sniegto pakalpojumu klāsta un pieejamības, kā arī pēc nodrošinājuma ar medikamentiem.

Nīderlande visaugstāk novērtēta no pacientu tiesību un informācijas nodrošinājuma viedokļa, kā arī pēc nodrošinājuma ar medikamentiem. Zviedrija ieņēmusi augstāko vietu pēc veselības aprūpes sistēmas darba rezultātiem.

Beļģija, Francija, Vācija un Luksemburga ierindojušās saraksta galvgalī pēc gaidīšanas laika uz pakalpojumu saņemšanu, kamēr Ungārija, Malta, Zviedrija un Francija guvušas atzinību par veselības aprūpes sistēmas sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību.

Ziņojumā norādīts, ka trīs ceturtdaļās no 26 vērtētajām valstīm daudziem pacientiem jāgaida vairāk nekā trīs nedēļas, līdz viņi var saņemt palīdzību vēža gadījumā.

Pusē no vērtētajām valstīm pacientiem nav pieejamas viņu medicīniskās vēstures.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!