Pēdējā laikā ledus Latvijas un Krievijas attiecībās sācis kustēties - aktivizējies politiskais dialogs, ievadītas divpusējās konsultācijas par ekonomiskās sadarbības līguma slēgšanu un starpvaldību komisijas izveidi, nostiprinājušās ekonomiskās attiecības, intensīvi attīstās kultūras apmaiņa un tūrisms, pirmdien preses konferencē paziņoja Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
Preču apgrozījums starp abām valstīm palielinājies par 30%, izstrādāti nolīgumi par pārrobežu sadarbību, konkrēti, starp Daugavpili un Krievijas Federācijas Pleskavas apgabalu.
Latvijas puse arī ierosinājusi atvieglot vīzu režīmu pierobežas rajonu iedzīvotājiem, izveidojot to personu sarakstu, kurām vīzas var izsniegt bez individuāla ielūguma. Šāds priekšlikums Krievijas pusei iesniegts aptuveni pirms divām nedēļām, un atbilde tiek gaidīta tuvākajā laikā.
Latviju apmeklējušo ārvalstu tūristu skaita ziņā Krievija stabili dala trešo un ceturto vietu ar Vāciju, atpaliekot tikai no Lietuvas un Igaunijas.
Viena no "karstākajām" tūrisma sezonām Latvijā ir decembris. "Mēs vēstniecībā decembrī izdodam pa 500 vīzām dienā, un to skaits nemitīgi aug," pastāstījis Teikmanis.
Ņemot vērā šīs tendences, viņš izteicis izbrīnu par jūnija sākumā publicētajiem Jurija Levadas analītiskā centra veiktās aptaujas datiem, kuri liecina, ka Latviju par Krievijai visnedraudzīgāko valsti atzinuši 46% aptaujāto Krievijas iedzīvotāju.
"Ir redzams, ka abas puses cenšas izbeigt ledus laikmetu, kurā nonākušas mūsu attiecības. Pozitīvās tendences manuprāt saglabāsies un attīstīsies, taču pastāv vecā inerce, kas darbojas sabiedriskās retorikas un propagandas jomā," sacījis Teikmanis. Viņš citējis franču parunu, kas vēsta, ka "nav nekā vecāka par pagājušās sezonas cepuri", un piebildis: "Laiks mainīt cepures."
Paradoksāli, bet kultūras kontakti starp abām valstīm ir daudz aktīvāki nekā padomju laikā, atzinis vēstnieks. Lielu Krievijas iedzīvotāju interesi par Latviju raisa tādi pasākumi kā jauno izpildītāju konkurss "Jaunais vilnis", bieži tiek rīkotas izstādes un vieskoncerti, bet 24.jūnijā Maskavas brīvdabas muzejā "Kolomenskoje" notiks plaša Jāņu svinēšana.
Tomēr par vienu no svarīgākajiem notikumiem jākļūst konsultācijām par abu valstu ekonomiskās sadarbības līguma tekstu ārlietu ministriju un citu resoru līmenī. Kā norādījis Latvijas vēstniecības preses sekretārs Nils Josts, pirmdien un otrdien tiek apspriesti divi svarīgākie dokumenti - nolīgums par ekonomisko sadarbību un par starpvalstu komisijas darba sākumu.
Kad tiks saskaņoti attiecīgie dokumenti, komisija varēs sākt darbu un slēgt vienošanās, kas nepieciešamas abu valstu attiecību turpmākajai attīstībai.
Josts atgādināja, ka principiāla politiska vienošanās par nepieciešamību veidot starpvalstu komisiju jau panākta. Viņš atteicās prognozēt, vai šobrīd darba kārtībā ietvertie dokumenti tiks saskaņoti, norādot, ka "viss būs atkarīgs no pozitīvas konsultāciju gaitas".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
