AFI
Foto: Mūmija

Vienīgā cilvēka mūmija Latvijā, kas apskatāma Ārzemju mākslas muzejā Rīgā, visticamāk, ir vīrietis, liecina rentgenoloģiskie izmeklējumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Uz to norāda masīvie galvas kauli, salīdzinoši lielās pēdas, kā arī mazā iegurņa orgānu paliekas, otrdien žurnālistiem pavēstīja radioloģe Māra Epermane.

"Tā ir tikai hipotēze, kas izriet no mūmijas rentgenoloģiskās analīzes. Rudenī Latvijā ieradīsies divi pieredzējuši eģiptologi no Luvras, kas veiks papildus izmeklējumus," teica Epermane.

Līdz šim tika uzskatīts, ka mūmija drīzāk ir sieviešu dzimuma - tā pēc pirmās izmeklēšanas 30-tajos gados atzina ārsts Pauls Stradiņš.

Tomogrāfijas izmeklējumi apstiprinājuši mumifikācijas laiku - aptuveni 100 gadus pirms mūsu ēras. Tas bijis 30 līdz 45 gadus vecs un 155-165 centimetrus garš cilvēks.

Cilvēka mūmija kopumā ir labi saglabājusies, kaut gan mumifikācija, visticamāk, nav bijusi pilnvērtīga. Uzņēmumi rāda, ka ļoti labi saglabājies galvas apvidus un pēdas, bet krūšu kurvja un vēdera dobuma kauli, kā arī skriemeļi apvalkā izvietojušies haotiski, stāstīja Epermane.

Pētnieki gan vēl nav atklājuši no kā mumificētais cilvēks miris. Skaidrs esot tikai tas, ka šis cilvēks nav bijis smaga darba darītājs - kauli ir smalki, locītavas un mugurkauls labā stāvoklī.

Kā pastāstīja mūmijas izpētes projekta iniciators Bruno Deslandes no Francijas, mumificētais cilvēks, visticamāk, bijis parasts vidusšķiras Ēģiptes iedzīvotājs. Laikā, kad šis cilvēks miris, mumificēšana vairs nebija tikai aristokrātu privilēģija, bet gan plaši izplatīts apglabāšanas veids.

Pārsteigums pētniekiem ir tas, ka bez cilvēka mūmijas sarkofāgā atklātas arī divu kaķu un piecu zivju mūmijas, lai gan iepriekš bija ziņas tikai par vienu kaķi un vienu zivi.

Rentgenoloģiskā izmeklēšana, ko veica Latvijas jūras medicīnas centrā, ir tikai pirmais posms mūmijas izpētīšanā, turklāt, izmantojot moderno tehnoloģiju, iegūti mūmijas trīsdimensiju attēli. Tā ir jauna tehnoloģija arī pasaules līmeņa eģiptoloģijā, sacīja ĀMM dekoratīvi lietišķās mākslas nodalas vadītāja Baiba Uburģe.

Latvijas vienīgās mūmijas pētījumi uzsākti, jo galvas apvidū caur apvalku parādījies brūns pleķis, bet krūšu kurvis arvien vairāk ieplacis. Tas liecina par mūmijas bojāšanos. Bojājumi konstatēti jau piecdesmitajos gados, kad mūmija nonāca muzeja īpašumā.

Jau 1992.gadā Rīgā ieradās Maskavas restaurācijas institūta speciālisti, kas veica mūmijas apskati, izpēti un konservāciju. Lai mūmiju pasargātu no tālākas bojāšanās, viņi ieteica to ievietot speciālā vakuuma vitrīnā, taču līdzekļu trūkuma dēļ tā vēl joprojām nav izveidota.

Mūmiju sarkofāgā uz Rīgu atvedis kāds jūras virsnieks, kas to vēlējies dāvināt savai līgavai. Kopš 1902.gada tā glabājusies Doma muzeja fondos. Ārzemju mākslas muzeja īpašumā mūmija nonāca 1952.gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form