Farmācijas uzņēmuma AS "Grindeks" fonds "Zinātnes un izglītības atbalstam" izcilākajiem un jaunajiem Latvijas zinātniekiem, mācībspēkiem un mācību iestādēm 2007.gadā pasniedza prēmijas un stipendijas 30 000 latu vērtībā. Foto: Raivis Puriņš, DELFI.
Foto: DELFI

Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) jaunu prezidentu mēģinās ievēlēt rudens pilnsapulcē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka šodien neizdevās ievēlēt jaunu LZA prezidentu. Uz šo amatu pretendēja akadēmiķi fizikas doktors Ivars Lācis un mākslas doktors Ojārs Spārītis, taču nevienam no viņiem neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu.

Balsojumā par Lāci savu balsi atdeva 72, bet par Spārīti - 99 klātesošie. Kopumā bija izsniegti 199 balsošanas biļeteni, kas visi bija iemesti balsošanas urnā, bet no tiem par derīgiem tika atzīts 171 biļetens, 28 biļeteni bija nederīgi. Tādējādi nevienam no kandidātiem neizdevās savākt nepieciešamo balsu skaitu - 50% + viena balss.

Rudens pilnsapulcē balsojums notiks par šiem pašiem kandidātiem. Līdz tam pagarinātas līdzšinējā akadēmijas vadītāja Jura Ekmaņa pilnvaras.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes (LU) Preses centrā, akadēmiskās gaitas Lācis sācis 1969.gadā, kad kļuva par LU Fizikas un matemātikas fakultātes vecāko laborantu, pēc tam mācību laboratorijas vadītāju, asistentu, vecāko pasniedzēju, docentu, profesoru, Cietvielu fizikas institūta vadošo pētnieku, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas vadītāju, zinātņu prorektoru, rektoru un profesoru. Lāča zinātniskās intereses ir redzes uztvere, acu kustības, stereoredzes slieksnis, binokulārās redzes nestabilitātes, kristālu augšana, stiklu struktūra un cietvielu optiskās īpašības.

Laikā no 2000. līdz 2007.gadam, kad profesors Lācis pildīja LU rektora amata pienākumus, LU tika izveidotas doktorantūras skolas, īstenota ideja par zinātnisko grantu piešķiršanu, izveidots LU Lāzeru centrs un ieviestas stipendijas emeritētajiem profesoriem. Lācis arī izveidojis vairākas LU mācību laboratorijas, kā arī vadījis vairāk nekā 50 diploma, bakalaura, maģistra, kā arī doktorantu darbus.

Lācis līdzdarbojas akadēmiskajās un profesionālajās organizācijās. Kopš 1994.gada Lācis ir LU senators un Latvijas Fiziķu biedrības biedrs, kopš 1997.gada - Latvijas Optometristu un optiķu asociācijas biedrs un Latvijas Profesoru asociācijas biedrs, kopš 1999.gada - ASV Optiķu asociācijas biedrs, savukārt kopš 2001.gada - LZA senators. Pašlaik viņš ir Latvijas zinātnes padomes priekšsēdētāja vietnieks, LU Fonda valdes priekšsēdētājs, EUROATOM Latvijas nodaļas rīcības komitejas priekšsēdētājs un LU Optometrijas bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu direktors.

Savukārt Spārītis ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors. Spārītis vadījis Latvijas sakrālās kultūras pieminekļu - Priekules, Straupes, Struteles, Annenieku, Liepupes, Rīgas Sv.Pētera un Augšāmcelšanās baznīcas Rīgas Lielajos kapos - atjaunošanu. Spārītis bijis eksperts Rīgas Melngalvju nama rekonstrukcijas un Latvijas muižu restaurācijas un interjera iekārtojuma jautājumos. Viņš ir arī Latvijas luteriskās baznīcas eksperts baznīcu atjaunošanā.

Spārītis ir autors aptuveni 60 rakstiem par kultūras mantojuma izpēti, teoriju un aizsardzību, ap 140 rakstiem Latvijā un ārzemēs par mākslas vēstures un teorijas jautājumiem ar ievirzi Latvijas un Eiropas kultūras sakaru, periodizācijas, atribūcijas un ikonogrāfijas aspektos. Spārītis piedalījās vairāk nekā 60 starptautiskās zinātniskās konferencēs un simpozijos.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form