Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers žurnālistiem norādīja, ka valstī vēl joprojām valda ļoti liels haoss un daudzas nelietderīgas institūcijas joprojām darbojas. Vēl joprojām esot daudz programmu, projektu, iepirkumu un nomas maksu, no kurām var atteikties vai samazināt. Problēmas gan radot fakts, ka daudzas no tām ir pamatotas ar Latvijas likumiem vai ES direktīvām, taču tādā gadījumā ir jāmaina iespēju robežās likumi. Viņš arī atgādināja, ka piektdien arodbiedrības lems par iespējamām protesta akcijām.
Arī Darba devēju konfederācijas pārstāve Elīna Egle portālam “Delfi”arī atzina, ka ir nemierā ar izmaiņām budžeta ieņēmumu sadaļā. Pēc viņa steiktā, ir milzīgs nelegālās nodarbinātības palielināšanās risks, kā arī nelabvēlīga ietekme uz maznodrošinātajiem iedzīvotājiem un ekonomikas sildīšanu.
Kopumā sociālie partneri, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Pašvaldību savienība ir atradusi vēl 56 miljonus latu, kurus var ietaupīt uz valsts pārvaldes rēķina. Egle pauda, - kamēr nav pārliecības, ka valsts pārvaldes tēriņi ir maksimāli samazināti, tikmēr sociālie partneri nevar piekrist FM piedāvājumam izmaiņām nodokļu politikā.
Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija izskatīšanai valdībā ir sagatavojusi grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" (IIN), kas paredz vairākus variantus progresīvā ienākumu nodokļa ieviešanā, sākot to piemērot ienākumiem, kas pārsniedz 300 latus, bet lielākajām algām, kas pārsniedz 800 latus, nodoklis var sasniegt pat 40%. Tāpat FM rosina paaugstināt Pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 23% jau šogad, kā arī atteikties no ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) neapliekamā minimuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
