Šubrovska sacīja, ka ģenerālprokurora Jāņa Maizīša uzdevumā izveidotā prokuroru grupa apkopo un analizē informāciju no vairāk nekā 80 Ventspils domes lēmumiem, kas pieņemti pēdējo desmit gadu laikā.
Tāpat prokurori ir uzklausījuši vairāk nekā 40 cilvēku, kas uzaicināti uz prokuratūru sniegt informāciju, kura varētu būt būtiska izmeklēšanas gaitā. Uzklausīto cilvēku vidū ir pašreizējās un bijušās valsts un pašvaldības amatpersonas, kā arī pašreizējie un bijušie Ventspils kompāniju dalībnieki.
Viņa piebilda, ka prokuroriem nav izdevies uzklausīt visus uzaicinātos cilvēkus, jo daļa nav ieradušies prokuratūrā objektīvu iemeslu dēļ, bet daļa apzināti izvairās no prokuratūras apmeklējuma, tāpēc prokuratūra atkārtotas neierašanās gadījumā varētu lemt par viņu piespiedu atvešanu uz prokuratūru.
Jau vēstīts, ka prokuratūra atsākusi izmeklēt Ventspils kompāniju lietu, jo ģenerālprokurors Maizītis atcēlis 2000.gadā pieņemto lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu par Ventspils mēra Aivara Lemberga iespējamo saistību ar ārzonas firmām, kas kontrolē Ventspils kompānijas. Prokuratūra toreiz par šādas lietas ierosināšanu lēma, izvērtējot laikraksta "Diena" iesniegumu.
Savukārt 2000.gadā pieņemtā lēmuma pamatotību prokuratūra pārskatīja, pārbaudot Saeimas deputāta Arnolda Laksas iesniegtos dokumentus, kas varētu apliecināt Ventspils mēra iespējamo saistību ar ārzonas firmām, kuras kontrolē Ventspils kompānijas.
Izmeklēšanu Maizīša uzdevumā turpina Krimināltiesiskajā departamentā izveidota prokuroru grupa, kas vienlaikus pārbauda arī "Dienas" iesniegtos materiālus par Ventspils uzņēmumu "Kālija parks" un "Ostas flote" ieguldījumiem Lembergam piederošas ēkas O.Vācieša ielā Rīgā remontā un par kompānijas "VB holdings" saistību ar Ventspils uzņēmumiem.
Jau iepriekš vēstīts, ka prokuratūra, iepazīstoties ar Laksas iesniegtajiem dokumentiem, konstatēja, ka daļa no tiem jau bija prokuratūras rīcībā un tiem 1999.gadā, pēc laikraksta "Diena" lūguma, izvērtējot Lemberga iespējamo saistību ar ārzonas firmām, kas kontrolē Ventspils kompānijas, jau dots juridisks novērtējums.
Pēc Šubrovskas teiktā, starp Laksas iesniegtajiem dokumentiem ir arī tādi, kuru līdz šim prokuratūrā nav bijis, un tie nav izvērtēti. Līdz ar to Maizītis bija uzdevis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskajam departamentam veikt papildu pārbaudi par iespējamiem amatpersonu ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpumiem.
Ģenerālprokuratūra, izvērtējot "Dienas" lūgumu, 2000.gadā atteicās ierosināt krimināllietu. Toreiz prokuratūra, pārbaudot Lemberga saistību ar vienu no "Kālija parka" īpašniekiem Šveices firmu "Multinord", viņa rīcībā nekonstatēja likumpārkāpumus. Lembergs ar "Multinord" akcijām rīkojies, pārstāvot uzņēmēju Vladimiru Krastiņu, ar kuru bija noslēdzis trasta līgumu.
Prokuratūra pārbaudīja arī "Kālija parka" padomes priekšsēdētāja Oļega Stepanova rīcību un konstatēja, ka viņš, būdams valsts uzņēmuma direktora amatā, pārkāpis likumā noteiktos uzņēmējdarbības ierobežojumus un viņa rīcībā saskatāmas kriminālnozieguma pazīmes.
Proti, viņš nedrīkstēja iegādāties desmit "Multinord" akcijas. Taču, tā kā pagājis noilguma laiks, kriminālatbildība par šo pārkāpumu nevar iestāties, turklāt to traucējuši arī citi apstākļi - krimināllikumā noteikts, ka darbībām jābūt izdarītām atkārtoti vai jārada būtisks kaitējums.
Ģenerālprokuratūra un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pašlaik izvērtē vairākas lietas, kas saistītas ar Ventspils mēru Lembergu un Ventspils uzņēmumu darbību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
