Tā sauktā "novadu reforma" tiek realizēta nevis pēc tautsaimnieciskās efektivitātes un efektīvas pārvaldības principiem, bet politisku motīvu vadīta, ceturtdien intervijā "Rīgas Balsij" pavēstījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Lembergs uzskata, ka, Latvijā vajadzējis atgriezties pie apriņķu (rajonu) principa, kad pastāv divdesmit seši apriņķi, rajoni vai novadi un septiņas republikas nozīmes pilsētas. Šis pārvaldes modelis, pēc Ventspils mēra domām, ir pārbaudīts, efektīvs, tautsaimnieciski loģisks, iedzīvotājiem ērts un pieņemams.

"Pēc šā principa Latvijā ir izveidots ceļu tīkls, izglītības sistēma, sabiedriskās kārtības pārvaldība, kultūras un sporta dzīve. Šāda teritorija ir pietiekami liela arī no teritoriālās plānošanas loģikas skatu punkta. Arī rajona centrs ir pietiekami liels, lai varētu veidoties saimnieciskā attīstība, kas ir jebkuras reformas pamatā. Veidojot simt vai skaitliski nez cik novadu, nav un nekad netiks sasniegta nepieciešamā tautsaimnieciskā kapacitāte. Šis ir kapakmens Latvijas attīstībai," savu pozīciju intervijā laikrakstam pamatojis Lembergs.

Ja reformas rezultātā valsts tiks sadalīta mazākās administratīvās vienībās, esošie rajonu centri vēl straujāk izmirs un sekas ir būtiski draudi Latvijas reģionālajai attīstībai, uzskata Lembergs.

Lembergs arī norādījis,  ka cēloņi pašreizējai sliktajai situācijai meklējami deviņdesmitajos gados, kad "de facto likvidēja rajonus un visu varu nodeva pagastiem, sadalot valsti apmēram sešsimt pirmā līmeņa pašvaldībās. Pēc pieciem gadiem nācās atzīt, ka šī reforma bija nepareiza, absolūti neveiksmīga un Latvijas attīstību bremzējoša". Šāda "de facto" rajonu iznīcināšana esot bijusi politiskā cīņa starp "Latvijas ceļu" un Zemnieku savienību, jo Zemnieku savienības politiskā ietekme rajonu vadības līmenī bijusi ļoti liela.

Jau ziņots: Saeima 2.oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas paredz, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas pilsētu un novadu administratīvās teritorijas noteiks Saeima, bet administratīvo robežu aprakstus apstiprinās Ministru kabinets.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka par daudz apspriesto pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu galīgajā lasījumā Saeimas deputāti plāno lemt 11.decembrī. Pēc "Delfi" rīcībā esošajām ziņām Lembergam lojālās Latvijas Zemnieku savienības pārstāvji mēģinājuši interesēties par iespējām, ka pēc likuma pieņemšanas valsts prezidents  varētu šo likumu atdot atpakaļ Saeimā, taču Zatlers šādu variantu kategoriski noraidījis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!