Valdība otrdien lems par 100 000 ASV dolāru (58 100 latu) piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem palīdzībai Irākas civiliedzīvotājiem, BNS uzzināja valdības Komunikācijas departamentā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Par palīdzības sniegšanu Irākas civiliedzīvotājiem valdība bija paredzējusi lemt jau 22.aprīlī, taču jautājumu atlika ārlietu ministres Sandras Kalnietes prombūtnes dēļ.

Valdības rīkojuma projektu par naudas piešķiršanu Ārlietu ministrija (ĀM) izstrādāja, ņemot vērā Saeimas atbalstu ANO Drošības padomes 1441.rezolūcijas izpildei par piedalīšanos Irākas atjaunošanā un demokrātijas veicināšanā un Saeimas uzdevumam valdībai lemt par humānās palīdzības nosūtīšanu uz Irāku un piedalīšanos Irākas pēckara atjaunošanā.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) ciešo sadarbību ar Starptautisko Sarkanā Krusta komiteju ("International Committee of the Red Cross", ICRC) un šīs organizācijas pieredzi palīdzības sniegšanā civiliedzīvotājiem krīzes reģionos Afganistānā, Etiopijā un citās valstīs, ĀM iesaka sniegt finansiālu palīdzību Irākas civiliedzīvotājiem, izmantojot Latvijas Sarkano Krustu.

Savukārt finanšu ministrs Valdis Dombrovskis neatbalsta finansiālas palīdzības sniegšanu ĀM piedāvātajā apjomā un aicina valdību izskatīt iespēju sniegt Irākai cita veida palīdzību.

ĀM skaidro, ka koalīcijas valstīm pašreiz vēl nav īstas skaidrības par nepieciešamo palīdzības formu. Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja palīdzēja Irākas civiliedzīvotājiem krīzes reģionā pat bruņoto operāciju laikā. ANO, ICRS un citas starptautiskas organizācijas par lietderīgu uzskata sniegt finansiālu ziedojumu. Piešķirot Irākai cita veida palīdzību, jārēķinās ar papildu finanšu izdevumiem - transportu, apdrošināšanu un citiem.

Ministrija informē, ka humāno palīdzību Irākai sniedz gandrīz visas ES un asociētās valstis, tajā skaitā Lietuva, starptautiskās organizācijas un privātie donori. "Veicinot stabilas un demokrātiskas Irākas atjaunošanu, Latvija vienlaicīgi sniedz ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesa noregulējumā," teikts rīkojuma projektā.

Tāpat ministrija informē, ka Irākas opozīcijas pārstāvji interesējas par Latvijas pieredzi valsts pārvaldes funkciju pārņemšanā, totalitārisma seku dokumentēšanā, kā arī mācību priekšmetu satura maiņu, izglītības sistēmu un citiem jautājumiem. Ārlietu ministrija vēlas iesaistīties Irākas demokratizācijas procesa veicināšanas projektos un nepieciešamības gadījumā Finanšu ministrijai pieprasīs papildu līdzekļus šo programmu īstenošanai.

Negūstot noliegumu aizdomām par Irākas rīcībā esošajiem kodolieročiem, ASV 19. martā sāka karadarbību Irākā, kaut gan ANO Drošības padome ASV plānus neatbalstīja. Lielākā ASV sabiedrotā ir Lielbritānija. Atbalstu ASV pauda arī Latvija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form