ST spriedumā atzina, ka apstrīdētais MK rīkojums, kas ļauj izvietot Olainē bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtu, ir pieņemts atbilstoši likumam par vides aizsardzību un likumam par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Lai gan lietas iztiesāšanas laikā konstatētas vairākas nepilnības, ST spriedumā norāda, ka tās nav uzskatāmas par pietiekamu pamatojumu, lai apstrīdēto MK rīkojumu atzītu par nelikumīgu un atceltu.
Kā pēc ST sprieduma paziņošanas žurnālistiem sacīja pieteikuma iesniedzēju interešu aizstāve Ināra Vaivode, ST spriedumu gan ir iespējams apstrīdēt starptautiskās institūcijās, taču tas prasa ievērojamus līdzekļus. Līdz šim tiesvedība bijusi bezmaksas, taču, ja pēc apspriešanās tiks nolems tomēr strīdēties tālāk, būs jāmēģina atrast naudu.
Savukārt bijušais Saeimas deputāts no Sociāldemokrātu savienības (SDS), kas ST apstrīdēja MK lēmumu, Pēteris Salkazanovs aģentūru LETA informēja, ka partija vairs neko šajā jomā nedarīšot, jo respektējot tiesas lēmumu.
Vaivode sacīja: "Žēl, ka tā notiek", norādot, ka visas cerības šajā gadījumā tikušas liktas uz ST, cerot uz objektīvu spriedumu, taču "viss paliks pa vecam" un būs iespējams turpināt uzstādīt iekārtas atkritumu sadedzināšanai.
Līdz ar to Latvijā, visticamāk, būs iespējams bīstamos atkritumus arī ievest, turklāt "sadedzināšanas tehnoloģijas ar ST spriedumu tiek atzītas par galvenajām bīstamo atkritumu iznīcināšanas tehnoloģijām", sacīja Vaivode.
ST spriedumā atzīst, ka Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un Satversmē ir iestrādātas normas to aizsardzībai. Tāpat ikvienam iedzīvotājam ir tiesības gūt informāciju un līdzdarboties ar vides izmantošanu saistītu jautājumu pieņemšanā.
ST spriedumā piekrīt sūdzības iesniedzēju viedoklim, ka iecere par bīstamo atkritumu iznīcināšanas iekārtu izvietošanu Olainē sabiedriskajā apspriešanā tikusi apspriesta formāli un tajā nav izzināts sabiedrības viedoklis. Taču ST norāda, ka piedalīšanās tādu lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar īpašām darbībām vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai tiesības.
Tāpat ST atzīst, ka MK ir pilnvarots noteikt kāda bīstamo atkritumu pārstrādes objekta atrašanās vietu pēc tam, kad pašvaldība ar lēmumu paudusi piekrišanu, ka šāds objekts tās teritorijā atrodas. Savukārt pašvaldībai ir jāuzklausa iedzīvotāju viedoklis, jāņem vērā ieteikumi, kas pausti projekta sabiedriskā apspriešanā.
ST spriedumā konstatē, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nebija godprātīgi pildījusi savus pienākumus un valdībai netika sniegta pilnīga informācija par Olainē paredzētās bīstamo atkritumu iznīcināšanas iekārtas parametru neatbilstību normatīvo dokumentu prasībām, proti, ka gaisa piesārņojums bīstamo atkritumu sadedzināšanas rezultātā pārsniedz pieļaujamās normas.
Tāpat valdība nav tikusi informēta par sabiedrības noraidošo attieksmi pret šo objektu.
ST spriedumā atzīst, ka Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes kompetencē bijis izsniegt atļauju Olainē paredzētās iekārtas darbināšanai tikai tad, ja paredzamais piesārņojums atbilst normai. Līdz ar to MK pamatuzdevums, izdodot apstrīdēto rīkojumu, bijis tikai noteikt šīs atkritumu iekārtas izvietošanai piemērotāko vietu, nevis vērtēt, vai pati iekārta atbilst normatīvo aktu prasībām.
Kā ziņots, Satversmes tiesa ierosināja lietu pēc 7.Saeimas Sociāldemokrātu savienības (SDS) frakcijas iesnieguma. Saeimas deputāti apstrīdēja MK rīkojuma par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē atbilstību likumam.
SDS deputāti prasīja atzīt par spēkā neesošu MK 2001.gada 8.augusta rīkojumu "Par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē" kā neatbilstīgu Satversmei, citiem likumiem un starptautiskajām tiesību normām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
